Saprāts. Kas tas ir?

Intelektualitāte nav saprāts. Saprātam nav nekā kopīga ar zināšanu, tas ir saistīts ar meditatīvo.

Dzīvojiet izzinot. Izzināšana ir saprāts. Saprāts – tā ir meditācija.

Galvas saprāts – tas galīgi nav saprāts; tā ir zināšana. Sirds saprāts – tas ir saprāts, vienīgais eksistējošais. Sirds saprāts rada jūsu dzīvē dzejiskumu, vērš jūsu soļus par deju, piepilda dzīvi ar prieku, smiekliem, humora izjūtu un dod jums spēju mīlēt un dalīties. Sirds saprāts pateiks jums, kas patiesībā ir lūgsna.

Saprāts (patiesais prāts) pieder sirdij. Tas nav intelektuāls, tas ir emocionāls. Tas nelīdzinās domāšanai, tas ir kā jūtas. Tā nav loģika, tā ir mīlestība.

Mīlestībai piemīt savs pašas saprāts, sava veida redzējums, uztvere, sava dzīves izpratne, sava esības noslēpuma nojausma. Dzejnieks tam ir daudz tuvāk, nekā filozofs. Bet mistiķis ir paša templī. Dzejnieks stāv uz kāpnēm, filozofs ir krietni tālāk, ārpusē. Labākais, ko spēj panākt filozofs – pietuvoties tempļa pagalmam, bet tas nekad nesasniegs pakāpienus, kuri ved templī. Dzejnieks aizkļūst līdz durvīm, bet tās ir tik skaistas, ka suģestē viņu un viņš domā, ka ir nonācis galā. Mistiķis (Neptūns, tā aspekti) ieiet vissvētākajā no tempļiem. Ceļš ir mīlestība, tas ir mīlošais saprāts. Kad mīla un saprāts savienojas, jūs radāt telpu, kurā viss, kas cilvēkam iespējams, var tikt īstenots. Mīlošs saprāts – lūk, kas cilvēkam ir nepieciešams, jo atsevišķi saprāts kļūst par intelektualitāti, bet mīlestība par sentimentalitāti.

Tikai muļķi ir konsekventi (tāds, kurš turas tikai pie sava viedokļa). Jo saprātīgāks jūs esat, jo nekonsekventāks jūs būsiet.

Cilvēkam jāspēj virzīties kopā ar laiku. Pretējā gadījumā jūs esat nomiris jau vakar.

Saprātīgi ļaudis sāk domāt paši (nevis paļaujas uz sabiedrisko viedokli), tie sāk kļūt par individualitātēm. Tiem ir savs dzīves skatījums. Tie vairs nav un nevar būt pūļa daļa. Tiem jāatstāj pūlis pagātnē, tikai tad viņi spēj augt. Bet pūlis jūtas aizvainots, ja kāds grib būt lielāks par „viduvēju cilvēku”. Pūlis ir pret jebkuru, kurš kļūst saprātīgāks, apzinošāks, individuālāks. Pūlis ir pret ikvienu, kas vairs nav tā daļa.

Neviena sabiedrība nevar ciest cilvēkus, kuri runā patiesību.

Atmiņa ir biodators. Saprāts ir pavisam cita parādība. Saprāts rodas no meditācijas, tas izaug no dumpības. Tas nerodas no atmiņas.

Atmiņa un saprāts nāk no dažādiem avotiem. Atmiņa ir daļa prāta, saprāts daļa ārpus-prāta. Saprāts ir daļa jūsu apziņas (сознание), bet atmiņa – daļa jūsu smadzeņu. Atmiņa un saprāts nav viens un tas pats.

Dzīve ir skaists ceļojums, ja tas ir pastāvīgs izziņas, izpētes process.

Velnu (Dievam nepakļāvīgo Prometeju) vajadzētu dēvēt par pirmo pasaules revolucionāru, par pirmo, kurš iemācīja domāt evolūcijas, gudrības, mūžīgās dzīves terminos. Bez viņa, iespējams, nebūtu nekādas cilvēces (papildus skat. latviešu mitoloģiju par pasaules dibināšanu).

Tai mirklī, kad jūs pārtraucat uzdot jautājumu „kāpēc”, jūs pārstājat augt saprātā.

Dusmas vienmēr kalpo tam, lai noslēptu bailes.

Iekšējā pasaulē vienīgais ceļš ir meditācija. Koncentrēšanās nav vajadzīga, tā ir šķērslis. Vērošana un apcere arī nepalīdz.

Rietumos attīstījās zinātne, bet garīgums izzuda. Austrumos attīstījās garīgums, bet izzuda zinātne. Abos gadījumos cilvēks paliek nabadzīgs, svārstīgs, nenoteikts. Ir nepieciešams, lai cilvēki zinātu divas valodas. Tiem jāzina zinātne tikpat labi, tikpat dziļi kā meditācija. Tiem ir jāzina objektīvās pasaules valoda – zinātne. Un tāpat tiem ir jāzina subjektīvās pasaules valoda – meditācija.

Kas ir sapratne, izpratne? – Tīrs saprāts. Pacentieties atrast savu slēpto sapratni. Un ceļš uz to – domāšanas atmešana. Ir divas iespējas, kā atmest domāšanu: meditācija vai mīlestība.

Dzīve ir noslēpums, neviens nespēj to pilnībā izprast (bet cilvēkam ir nepieciešams pēc tā tiekties).

Kad ir klusēšana, prāta nav. Atnākot klusēšanai, prāts izzūd. (salīdz ar 4.okulto likumu)

Dievs nav objekts, tā ir saplūšana, empātija.

Ja pārstāsiet ēst gaļu, pēc trim mēnešiem jūsu ķermenis būs pilnīgi brīvs no visām indēm.

Cilvēkiem nepatīk pārmaiņas. Tās ir smagas. Pārmaiņas atnes grūtības.

Dusmas vienmēr ir vājuma pazīme.

Saprāts – tas ir dumpis.

Mans darbs nav jums kaut ko iemācīt, mans uzdevums ir jums palīdzēt atklāt pašiem sevi. Esiet vienkāršs kā bērns.

Jūs esat apziņa. Prāts ir tikai jums pieejamais instruments. Atdaliet sevi no prāta. Ieraugiet, ka tas neesat jūs pats. Radiet distanci.

Pūlī jūs vienmēr zaudējat. Meditācijā vienmēr iegūstat. Kas notiek meditācijā? Jūs tajā kļūstat vienkāršs: nākotne jūs vairs neuztrauc. Tieši tāda ir meditācija: atmest raizes par pagātni un nākotni, būt šeit tagad. Eksistē tikai šis mirklis. Ikreiz, kad esošais mirklis aizrauj jūs, kad tas pārņem pilnībā visu jūsu būtni (tad, kad kaut ko dariet ar entuziasmu), - jūs atjaunojaties.   

Atcerieties, ja jūs esat labs apzinošajā, ja kultivējat labas īpašības apzināti – bezapziņā jūs būsiet slikts (resp., tev ir jābūt labam vai sliktam bez izlikšanās, tēlošanas).

Tieši atbildība (par sevi, par savu dzīvi, darbošanos utt.), tās izaicinājums -  rada gudrību.

Dzīve – tā ir izaicinājums, iespēja atrast pašam sevi. Bet muļķis negrib iet grūtu ceļu un glupais izvēlas „nogriezt stūri” (Bībeles citāts par grūto un ērkšķaino taku).

Rietumi nepazīst meditācijas bagātību. Austrumos saprātīgi ļaudis vienmēr ir pievērsušies meditācijai. Ik reizi, kad tie juta, ka dzīvei nav jēgas, viņi centās atrast jēgu sevī. Tieši tāds ir meditācijas ceļš. Rietumu inteliģence jēgu meklē ārpusē, bet tur tās nav. Atcerieties, skaistums ir vērojošā acīs, tas nav ārpusē. Bet tas ir jāatrod vispirms sevī pašā.

Iet iekšpus – nozīmē atslābināties, atbrīvot saspringumu – cita ceļa nav. Atslābinājumā tu ieej sevī. Bet kaut ko darot, tu ej uz āru. Darbība nozīmē kustību uz ārpusi; neko nedarīšana ir kustība iekšpus. Tieši tāpēc tas ir smagi. Tev būs jāmācās pacietība.

Kļūsti izzinošs, ne zinošs.

Dzīve ir tik vērtīga, ka to nedrīkst tērēt velti. Tā ir jānodzīvo kā dziļa svinēšana, lielā pateicībā. Esi saprātīgs.

Meditācija sākas tur, kur beidzas prāts. Meditācija ir jūsu iekšējā dabiskā īpašība; tas esat jūs, tā ir jūsu būtība, un tai nav nekāda sakara ar jūsu darbībām. Ir tikai viens noslēpums – kā iemācīties apstādināt prātu.

Ja nevari būt mīlošs, kad esi viens – ja vari būt mīlošs tikai kopā ar kādu – tas nozīmē, ka neesi nobriedis.

Esiet dusmās bez otra, pret kuru gribas izjust naidu. Raudiet vai smejaties bez iemesla. Tā jūs varat atmest visu lieko, uzkrāto. Vienkārši izmetiet to uz āru, bet dariet to vienatnē. Tā notiek attīrīšanās, katarse. Pēc tam varat sākt meditāciju un sēdēt lotosa (puslotosa, parastā) pozā.

© Osho. Saprāts, SIA „Sētava”, 2008

© numerologs: sastādījums, komentārs