Anotācija doc.filmai „Impērijas krišana: Bizantijas mācība”.

~Krievijas dokumentāla filma par Bizantijas impērijas sabrukumu

„ Гибель империи. Уроки Византии,” 2008.gads.

 Rekomendēju.

Bizantijas impērija eksistējusi vairāk kā 1100 gadus (krita 1453. gadā). Romas impērija – 800 gadus, Ķīnas - 500, Krievijas – 200. Britānija eksistē 150 gadus.

1204.gadā Bizantijas galvaspilsētu Konstantinopoli izlaupa Rietumeiropas krustneši (latīņi).

 Bizantijas impērijas sastāvā daudz nacionālu etnosu kopa – grieķi, serbi, bulgāri, afrikāņi u.c.

 Politiskā stabilitāte un varas pēctecība ir viens no galvenajiem valsts attīstības noteikumiem.

Impēriju no iekšienes grauj oligarhi (ģimenes, grupas, klani – tie, kuru rokās ir valsts bagātības).

Rietumeiropas uzplaukums 13.-15. gs. ir saistāms ar Konstantinopoles izlaupīšanu un dažādu kabalisku līgumu noslēgšanu.

Bizantijas gada ienākums ir bijis ap 90 tonnām zelta. Krievija šo apjomu spēja sasniegt tikai 18.gs. sākumā (Pētera I laikos).

Jebkurai impērijai būtisks ir nacionālais jautājums (jo valstī daudz dažādu etnosu). Bizantijas impēriju kopā turēja Pareizticība.

Krievija ir Bizantijas impērijas garīguma/ticības pārmantotāja.

Rietumeiropas renesanses rezultātā Bizantijā sāka izplatīties nacionālās tendences – grieķi sāka uzskatīt sevi par pārākiem un tas bija viens no impērijas sabrukšanas iemesliem.

Rietumeiropa/latīņi sāka tracināt mazos etnosus – bulgārus, serbus u.c.- lai tie atdalītos no impērijas.

Impērijas saglabāšanā būtiska nozīme ir dzimstībai/demogrāfijai.

Viens no impērijas sabrukuma iemesliem bija tas, ka Bizantija atteicās no vadošās lomas tautu audzināšanā un uzticēja šo lomu ārzemniekiem – latīņiem.

Impērijas sagraušanas iemesls bija arī 1274.gada ūnija ar Romu, kurā Bizantija atzina Romas pāvesta varu.

Pēdējais Bizantijas imperators Konstantīns Palielogs (Krievijas cars Ivans III Vasiļjevičs bija precējies ar Konstantīna radinieci- Bizantijas princesi- Sofiju Palielogu) – krita 1453.gadā pēc osmāņu uzbrukuma Konstantinopolei.

Krievijas impērijā 1895.gadā tika izmainīts ģerboņa Георгий Победоносец  attēla virziens – no labās puses virziena uz kreiso. 1993.gadā tas tika pagriezts atpakaļ (mūsdienās eksistē speciāla FSB nodaļa, kas nodarbojas ar heraldikas jautājumiem).

 © numerologs: tulkojums, komentārs