Politika un sabiedrība. Kas ir kas.

                Politikas pasaule būtībā atrodas instinktīvā līmenī. Tai piederīgs ir džungļu likums: taisnība tam, kurš ir stiprāks. Parasti ļaudis, kuri laužas politikā, ir pilnīgas viduvējības. Politika neprasa nevienu citu kvalitāti, izņemot – dziļu mazvērtības kompleksu.

Politika ir varas griba, resp., griba pēc varas.

                Par politiku interesējas vienīgi viduvējības. Saprātīgam cilvēkam ir daudz svarīgākas lietas, par ko domāt.

                Politiķis instinkta līmenī līdzinās dzīvniekam. Viņš netic nekam citam, izņemot vēlmei uzvarēt. Viņš izmantos jebkurus līdzekļus, lai uzvarētu.

                Sabiedrība grib, lai jūs būtu vergi, lai jūs vienmēr baidītos. Tā vēlas, lai jūs vienmēr izjustu kāri raust, lai jūs allaž būtu ambiciozi, lai vienmēr sacenstos. Tā grib, lai jūs nebūtu mīloši, bet, lai jūs būtu naida un dusmu pārpilni. Lai būtu vāji, lai atdarinātu, lai būtu vienādi kā kopijas. Tā negrib jūs redzēt oriģinālus, unikālus un dumpīgus, nē! Tieši tāpēc tiek grauts jūsu saprāts (spēja dzīvot apzinīgi, saprotot kas ir kas).

                Sabiedrība rada ambiciozitāti. Bet tā nav nekas cits kā ego. „Kļūsti pirmais, kļūsti visslavenākais ” – tāds ir moto. Jums nemāca dzīvot totāli, jums nemāca mīlēt totāli, nemāca dzīvot garīgā daiļumā. Jums māca ekspluatēt citus saviem mērķiem. Un mēs domājam, ka gudri ļaudis ir tie, kuri gūst panākumus. Tie ir viltīgi, bet mēs tos dēvējam par gudriem. Tie nav saprātīgi ļaudis.

                Visā pasaulē 70 procenti naudas un resursu tiek tērēti bruņošanās vajadzībām (ASV 480 miljardi dolāru, salīdzinoši, Krievija 40 miljardi). Tas nozīmē, ka 70 procenti cilvēces enerģijas tiek veltīts, lai grautu, postītu un nogalinātu.

                Ļaudis tic solījumiem. Ļaudis grib ticēt. Viņiem nav nekā cita, tikai cerība. Un vadoņi turpina dot opiumu/cerību, un cilvēkos rodas narkotisks pieradums/atkarība. Fanātiska uzticība grupām un organizācijām – politiskām, reliģiskām vai jebkura cita veida – tā ir sava narkotiskā atkarība.

                Dusmas vienmēr kalpo tam, lai noslēptu bailes.

                Ļaudīm nepatīk saprātīgi cilvēki. Viņiem patīk tie, kas izskatās tāpat kā viņi paši, kuri ir tiem līdzīgi.

                Politiķis nav ieinteresēts, lai bērni būtu saprātīgi, jo vadoņi ir vadoņi tikai tāpēc, ka ļaudis ir muļķīgi. Un, ja ļaudis nav gudri, viņi atradīs sev dumjus vadoņus. Cilvēki ir tik nesaprātīgi, ka ir gatavi uzķerties uz jebkura viltvārža izmestā āķa.

                Sabiedrība ir viltīga. Daudzu gadsimtu laikā cilvēks ir iemācījies, ka izdzīvot šajā sabiedrībā var tikai, ja esi slīpēts, viltīgs. Jo izmanīgāks būsi, jo lielākus panākumus gūsi. Tāda ir politikas spēle: būt blēdīgam, viltīgākam nekā citi. Tā ir pastāvīga cīņa, sacensība – kurš būs veiklāks par citiem. Visizmanīgākais gūs panākumus, tam būs vairāk varas.

                Sabiedrība gatavo jūs viltībai, lai jūs spētu sacensties cīņā par eksistenci, par izdzīvošanu. Tā ir cietsirdīga sacensība, kurā visi ir gatavi pārgrauzt viens otram rīkli. Cilvēki ir gatavi uz visu, lai gūtu panākumus, kļūtu slaveni, uzrāptos pa slavas kāpnēm. Viņi ir gatavi soļot pāri jūsu galvām.

               

© Osho. Politika un sabiedrība. „Sētava”, 2008

© numerologs: sastādījums, izcēlumi, komentārs