Lilitas (Melnā Mēness) un Selēnas (Baltā Mēness) psiholoģiskie aspekti.

Ikvienā no mums mīt gan eņģelis, gan nelabais un viņu balsis bieži ir ļoti līdzīgas.

~ P.Koelju

Jau no sirmas senatnes Lilita ir noslēpumiem apvīts personāžs, kurš piesaistījis, un turpina to darīt vēl līdz šim, visus tos, kuri vēlējušies un vēlas izzināt un saprast. Pēc senebreju svētajiem rakstiem Lilita ir bijusi Ādama pirmā sieva, vēl ilgi pirms Ievas radīšanas. Mūsdienu (un ne tikai) okulto zinību speciālisti piešķir Lilitai jeb Melnajam Mēnesim, kuru mūslaikos atklāja Sefarials, daudzas un dažādas interpretācijas un nozīmes. Tā, pirmkārt, daudzi saskata Lilitā tikai tās tumšo, kārdinošo un pavedinošo pusi; otrkārt, tā tiek saistīta ar seksualitāti, paaugstinātu juteklismu, erotiskām dziņām; treškārt, tai tiek piedēvēti dažāda rakstura psihopatoloģiski aspekti; ceturtkārt, tai piedēvē karmisku nozīmi un, piektkārt, tai piemīt radošs faktors.

Nenoliedzami, ka Melnajam Mēnesim piemīt daudzas no minētajām iezīmēm, bet cik tad konstruktīva var būt tā ietekme uz konkrētu cilvēku?

Astronomiski Lilita ir Mēness apogejs, vistālākais punkts no Zemes. Salīdzinoši Selēna jeb Baltais Mēness ir perigejs, vistuvākais Mēness punkts Zemei. Abos variantos runa iet par Mēness attiecībām ar Zemi, resp., tā ir cilvēka dvēseles saite ar viņa fizisko ķermeni, kura radusies jau ilgi pirms cilvēka dzimšanas (ja pieņem reinkarnācijas ideju, tad tā ir dvēseles uzkrātā pieredze no iepriekšējām iemiesošanās reizēm uz Zemes).  Mēness- Zemes attiecības ir arī: cilvēka saite ar tiešajiem radiniekiem; etnosu; teritoriju, kurā cilvēks piedzimst un dzīvo; tā ir saite ar cilvēkam emocionāli tuviem partneriem; šī saite nosaka cilvēka jūtziņu, intuīciju. Tas viss formē indivīda personību, viņa pamat psihe-fizisko matricu. Mēness-Zemes saišu raksturs dzimšanas brīdī nosaka cilvēka astrālā (jūtu) ķermeņa saiti ar ārējo pasauli. Mēness apogejā notiek it kā jaunu, individuālu astrālu ķermeņu radīšana, senatnē to sauca par coagula jeb kristalizācijas principu; Mēness perigejā notiek pretējais process – attiecīgo individuālo daļu saplūšana vienā veselumā, solve jeb izšķīdināšanas princips. Taro tas tiek atklāts 15.arkānā.

  Kā zināms, Mēness - tā ir cilvēka zemapziņa. Melnais Mēness atrodas psihes pašos augstākajos slāņos, tas atrodas starp apziņu un zemapziņu un jūtas šeit jau ir daļēji apzinātas. Lilita atbild par tās psihes daļu, kur vēlmes - gan slēptās, gan atklātās – tiek materializētas ( tai skaitā kā domformas). Var teikt, ka Melnais Mēness ir kanāls, pa kuru uz āru iziet cilvēka astrālās enerģijas (jūtas, emocijas). Tāpēc Melnais Mēness ir tik nozīmīgs komunikatīvajās attiecībās ar apkārtējo vidi, jo rada attiecīgas astrālas pievilkšanās vai atgrūšanās (simpātiju vai antipātiju) situācijas. Lilita rada personības maskas un noteiktas (ieciklotas, ierobežotas) uzvedības normas. Stiprs Melnais Mēness dod tā valdniekam vai nu aktiera talantu vai nu izteiktu melīgumu un mānīšanos, un tas ir atkarīgs no konkrētā cilvēka morāli ētiskajiem principiem un no tā, cik lielā (vai mazā) mērā šis cilvēks ir bijis spējīgs dzīves gaitā aktualizēt savu Lilitu. Lilitai piemīt arī tāda būtiska pazīme – tā interpretē emocionāla rakstura informāciju tā, kā tai tas ir izdevīgāk, resp., cilvēka psihē tiek „izdalīts” kāds viņam nozīmīgs, saspringts „apgabals”, kuram tiek pārvērtēts tā nozīmīgums – cilvēkam sāk likties, ka tas viņam ir ļoti nozīmīgs, bet patiesībā, tā tas nemaz nav. Tāpēc Lilita tiek saukta arī par Lielo Mistifikatoru.

Melnais Mēness – tas ir daudz emocionāli nozīmīgu tēlu un ceļš, kā tos iemiesot ārējā pasaulē. Melnais Mēness ir tas, kas dara mūs dažādus, Baltais Mēness – tas, kas dara mūs līdzīgus. Lilita ir sekss, Selēna – mīlestība. Lilita rada iespēju pārnest emocionālo spriedzi no iekšienes uz ārieni, materializējot savas domformas: negatīvā variantā – seksuālā izvirtībā, pozitīvajā variantā, - lai radoši izpaustu savu emocionālā rakstura talantu. Jebkurš mākslas darbs tiek radīts pie Lilitas dominējoša stāvokļa, bet šedevri – pie Selēnas. Pati par sevi Lilita nav nedz laba, nedz slikta, tā palīdz spēlēt lomas, tās, kuras izvēlas pats cilvēks. Var teikt, ka Melnais Mēness ir cilvēka aktīvā radošā izpausme emocionālajos kontaktos ar pasauli, tā ir cilvēka radošā „es” iemiesošana reālajā dzīvē. Melnais Mēness noliek cilvēku izvēles priekšā. Tas ļauj viņam mācīties un apgūt jūtu valodu un, pie izstrādes, arī valdīt pār tām. Lilita ir izteikti stipra praktiski jebkuram radošo profesiju pārstāvim. Selēna dod iespēju sajust tautas, etnosa, valsts pulsu, Melnais Mēness dod iespēju sajust savu unikalitāti, dod iespēju radoši izteikt pašam sevi. Lilitas un Selēnas dominante rada konkrētam cilvēkam spēcīgu vientulības stāvokli, tās rada iespēju kā dziļi mīlēt, tā dziļi nīst un līdz ar to rada šim cilvēkam pastāvīgu emocionālo spriedzi. Selēna tā ir ticība (sintēze), Lilita – zināšanas (analīze). Jau sirmā senatnē ortodoksālie katoļi deklarēja: „Ticēt, lai saprastu”, gnostiķi atbildēja – „Saprast, lai ticētu” un atšķirība ir fundamentāla. Lilitas cilvēki vairāk tiecas pēc izziņas un pētniecības, tiem ir grūti pieņemt kaut ko bez apdomāšanas, viņi vēlas paši atrast patiesību, viņu ceļš dažkārt tiek noiets bez Dieva, bet tieši viņiem Dievs ir visvairāk nepieciešams. Lilitas cilvēks tic prātam, saprātam un tāpēc viņam ir jāmeklē ticība dvēseles glābšanai. „Katram tiks dots pēc viņa ticības”, saka M.Bulgakovs savā izcilajā romānā Meistars un Margarita. Morāli tikumiskās nostādnes Lilitas un Selēnas zemās attīstības līmeņa cilvēkiem ir diametrāli pretējas, bet tiek tuvinātas augstākās attīstības līmeņa cilvēkiem. Bieži Melnajam Mēnesim ir būtiska loma partnera izvēlē. Lilita simbolizē dziļu intīmu saiti ar Zemi, etimoloģiski vārds Lilita ir saistīts ar vārdu lito – zemei piederošs.

Ne mazāk nozīmīga ir Lilitas un Selēnas saite attiecībās dzimumtieksme (sekss)/mīlestība. Šī saite ir ārkārtīgi aktuāla mūsdienās, jo, tās neizpratne un nozīmīguma nenovērtēšana, ir viena no esošās krīzes psiholoģiskajiem cēloņiem. Šeit ir jāatgriežas nesenajā pagātnē, kad lielum lielā sabiedrības daļa dzīvoja Padomju Savienībā. Šai politiskajai formācijai bija raksturīga pilnīga seksa noliegšana, tas aizgāja pat līdz absurdam, deklarējot, ka: „PSRS seksa nav”. Patreizējā sabiedriskā formācija ir nonākusi diametrāli pretējā galējībā, otrā grāvī, klaji popularizējot seksuālo visatļautību gan presē, gan kino, gan sadzīvē. Deviņdesmit procentu Holivudas kino industrijas, ko tik klaji reklamē pašmāju televīzija, ir saistīta ar seksuālām tēmām, to attēlošanu, apspriešanu un popularizēšanu. No iepriekš teiktā izrietēja, ka sekss un mīlestība ir diametrāli pretpoli, un tas nozīmē to, ka tur, kur parādās klajš, atklāts sekss - mīlestība izzūd. Garīgajos plānos nekāds sekss nepastāv. Zemes plānā sekss ir saistāms ar astrālo ķermeni, bet mīlestība (patiesa) ar atmanisko ķermeni. Sabiedrībā, kurā pēdējos gadu desmitus pastiprināti tiek kultivēta kapitālisma pseidokultūra, ir degradēti morāli ētiskie principi, kuri ļautu atšķirt patiesu mīlestību no dzimumtieksmes. Ir izjaukts līdzsvars starp šiem pretpoliem un tas ir viens no sabiedrības vispārējā līmeņa pagrimuma cēloņiem, jo seksuālā visatļautība (un ne jau tikai burtiskā nozīmē) ir ņēmusi virsroku arī valsts pārvaldē, vēloties apmierināt tās pārstāvju nevaldāmo iekāri. Ja sabiedrība nebeigs slēpties aiz „rozā brillēm”, atklāti neiztirzās šīs samilzušās problēmas un nemeklēs pretspēku, krīzes sekas būs neatgriezeniskas un tas, galvenokārt, ir vēstījums jaunajai paaudzei, kura ir nonākusi anti humānisma, egocentrisma un ambīciju atkarībā. Bet krīzes situācijām ir arī kāds pozitīvs moments – tās rada iespēju beidzot atvērt acis un saprast, kā atsijāt graudus no pelavām!

© numerologs

Pirmpublicējums Mistērija 2009.gads Nr.8