Karla Gustava Junga gudras dzīvošanas atziņas. Tikšanās ar Ēnu.

Lielākā daļa ļaunuma izriet no neierobežotās bezapziņas, bet, palielinoties izpratnei (pašizziņai), mēs spējam turēties pretim ļaunā dvēseliskajiem pirmsākumiem.

Cilvēka pašizziņa jeb individuācija ir sevis atrašana un izveidošana. Pirmais pašizziņas etaps ir tikšanās ar Ēnu (astroloģijā tā būtu Lilita), t. i., ar sevis tumšo pusi, kura dažādu iemeslu dēļ cilvēkam nav pieņemama.

Tikai tiekoties ar savu Ēnu, cilvēks var pāriet nākamajā individuācijas (pašizziņas) fāzē. Šī ir pirmā drosmes pārbaude iekšējā ceļā, pārbaude, kas lielākoties atbaida, jo tikšanās ar sevi pašu ir viena no viss nepatīkamajām lietām, no kuras vairās, kamēr vien visu savu negatīvo var projicēt uz apkārtni (uz citiem).

Ēna ir ne tikai individuāla, bet arī kolektīva, un raksturo laikmetu, kultūru, etnosu utt. Tikai apzinoties un pārstrādājot Ēnu, ir iespējams būt pašam (atklāt savu Patību-Esmi).

Dvēsele nav tikai apziņa. Dvēsele ir daudz plašāka un tumšāka pieredzes jomā nekā šauri ierobežotais apziņas gaismas kūlis. Dvēselei pieder arī bezapziņa.

Patība ir cilvēka mērķis un sākotne, pašizziņa ir virtuāla tuvošanās sev pašam. Patība aptver apziņu un bezapziņu.

Cilvēks, kurš strādā ar Ēnu zina, ka, ja pasaulē ir kaut kas ačgārns, tas vienmēr ir arī viņā pašā, un ja viņš iemācās tikt galā pats ar savu Ēnu, tad viņš izdara arī ko labu pasaulei.

Konfrontācija ar Ēnu ir paškritiska sevis pieņemšana, sevis paša būtības apzināšanās bez jebkādiem izskaistinājumiem un atrunām. Katram no mums seko sava Ēna, un, jo mazāk tā ir iemiesota indivīda apzinātajā dzīvē, jo tā ir tumšāka. Ja nepilnvērtība tiek apzināta, vienmēr ir iespējas to koriģēt.

Nevienu lietu nevar saprast, neņemot vērā kaut ko augstāku par to. Saprāts ir augstāks par dvēseli un caur to var saprast dvēseli.

Nākamo individuācijas etapu ( pēc iepazīšanās ar Ēnu) iezīmē tikšanās ar savas dvēseles tēla veidoliem. Cilvēkam ir nepieciešams prast rīkoties gan ar sievišķīgo, gan ar vīrišķīgo sevī, veidot sevi kā harmonisku būtni, nevis apspiest vai atstāt neattīstītu kādu sevis paša daļu.

Anima ir sievišķā arhetips vīrieša bezapziņā un parasti tiek izdalīti četri tās tēla aspekti: seksuāli iekārojama sieviete, erotiski pievilcīga sieviete, spiritualizēta sieviete un dievišķota sieviete.

Animus ir vīrišķais arhetips sievietes bezapziņā un arī tik izdalīti četri tā tēla aspekti: maskulinizēts vīrietis, romantizēts vīrietis, svētais vīrietis un gudrais vīrietis.

Dzīves māksla nav tikai pārdomas, bet arī noteiktas prakses formas.

Pašizziņa ir sevis paša iepazīšana, darbs ar sevi, veidojot plašāku apziņu. Jo vairāk ir pašizziņas, jo plānāks kļūst personiskās bezapziņas slānis, kas uzklāts uz kolektīvās bezapziņas.

© numerologs: sakārtojums, komentārs