Informatīvais pasaules karš. Kāpēc nedrīkst akli uzticēties masu informācijas līdzekļiem?

                Sens aforisms vēstī: „Kas pārvalda informāciju, tas valda pasaulē”. Mūsdienu tehniskie  informācijas nesēji – TV, radio, prese, jo sevišķi internets – ir pārbagāts un sniedz daudz un dažādu, un bieži vien arī pretrunīgu informāciju. Kā vienkāršam cilvēkam (pie kuriem ir pieskaitāms arī raksta autors) tikt skaidrībā ar šo informācijas apjomu, neapmaldīties tās džungļos un izdarīt pareizus (neatkarīgus no valdošās sabiedriskās domas) secinājumus?

                Vispirms jāatgādina, ka absolūts vairums masu informācijas līdzekļu atrodas privātpersonu/oligarhu un transnacionālu grupējumu rokās (privātie TV kanāli, preses izdevumi un laikraksti utt.) un, loģiski spriežot, šo avotu sniegtā informācija ir gandrīz 100% atkarīga no šo īpašnieku pasaules uzskata un viņu morāli ētiskajiem uzvedības principiem. Domāju, ka būtu lieki atgādināt, ka mūsdienu pasaules vairākuma cilvēku elks Nr.1 ir materiālā labklājība – nauda/peļņa/ bizness un, proti, daudzviet tas uzliek savu zīmogu patiesas informācijas publicēšanā, atspoguļošanā un atrašanā. Vēl jāmin tāds būtisks faktors - kā jebkuras valsts administratīvais resurss, proti, valstiskā nostādne konkrētu jautājumu atspoguļošanā savās interesēs (vai to personu, grupējumu un klanu interesēs, kuri patiesībā pārvalda šo valsti). 100% suverēnu valstu mūsdienās vairs praktiski nepastāv. Ļoti minimāls valstu daudzums mūsdienu globalizācijas laikmetā var operēt no savas valstiskās suverenitātes pozīcijām, pārējās - jo sevišķi tā saucamās „mazās” valstis, neatkarīgus spriedumus izteikt nav spējīgas. Vēl eksistē informācija, kas publiski pieejama vispasaules globālajā tīmeklī, tomēr jāuzsver, ka arī šī informācija var tikt kontrolēta no attiecīgu lielvalstu (arī transatlantisko grupējumu, klanu utm.) slepeno dienestu puses. Ko darīt? Domāt ar savu galvu un izdarīt loģiskus secinājumus. Vai visi uz to ir spējīgi? To, lai lemj katrs pats – uzsverot, ka mūsdienās notiek pastāvīga cilvēku mentālās/domu darbības zombēšana, proti, personības vardarbīga iespaidošana ar ārēju kairinātāju palīdzību, tai skaitā caur informāciju un tās nesējiem.

                Šis informatīvais pasaules karš jau rit pilnā sparā un, protams, - nav sācies ne vakar, ne aizvakar, tam jau ir vismaz 100 gadu, vienkārši šobrīd (mūsdienās) tas tuvojas savam kārtējam, cikliskam apogejam (kulminācijai). Domās atgriezīsimies pagājušā gadsimta 90.gados Dienvidslāvijas traģisko notikumu laikā, kad tika sagrauta šī suverēnā Eiropas valsts. Kas bija tā pamatā? Militāra agresija pret šo valsti un tās valsts vadītāja vardarbīga aizturēšana un tiesāšana bez ANO Drošības Padomes rezolūcijas. Ko bija noziegusies šī valsts? Tā aizsargāja savas suverēnās tiesības un valstiskumu. Tālāk (jau XXI gs.) nāca Irāka, Līvija, Sīrija. Arī šīs valstis aizstāvēja (Irāka un Līvija) un vēl joprojām aizstāv (Sīrija) savas suverēnās tiesības – tiesības uz valstiskumu, neatkarību un savu iedzīvotāju dzīvībām. Arī pret šīm valstīm tika un vēl joprojām tiek piemērota militāra agresija. Arī šo valstu vadītāji (Irāka un Līvija) tikuši varmācīgi sodīti un iznīcināti. Šajās valstīs bojā gājuši tūkstošiem nevainīgu mierīgo iedzīvotāju – bērnu, sieviešu un sirmgalvju. Vai tas nav ANO 1948.gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.panta - katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību – rupjākais pārkāpums??? Kādi vēl argumenti būtu vajadzīgi, lai attaisnotu šādas militāras agresijas?? Izteiksim vismaz līdzjūtību šo nevainīgo upuru piemiņai!

                Par Ukrainu. Jau vairākus mēnešus šai valstī risinās militārs konflikts (autors neiedziļināsies šīs valsts tapšanas vēsturē, kultūrvēsturiskā un etniskajā iedzīvotāju sadalījumā, internetā ir pietiekami daudz šīs informācijas). Atkal iet bojā simtiem mierīgo iedzīvotāju un desmitiem tūkstoši dodas bēgļu gaitās. Kā vārdā tas notiek? Masu mēdiji sniedz diametrāli pretēju informāciju, kam ticēt? Meklējiet, kam tas ir izdevīgi un skatieties pēc viņu darbiem.

                Apskatīsim vispārējos vilcienos Ukrainas krīzes situācijas attīstību. Šī gada sākumā sākas protesta akcijas pret likumīgi ievēlēto Ukrainas prezidentu un valdību, kā rezultātā tiek gāzta šī valdība un prezidents, notiek Krimas atdalīšanās no Ukrainas, jauna prezidenta ievēlēšana un sākas pilsoņu karš. Cik likumīgi ir bijuši šie soļi, kas/kurš varējis iespaidot šos pieņemtos lēmumus? Protams, ka pilnīga informācija ir pieejama tikai attiecīgu valstu slepenajiem dienestiem un lielvalstu vadītājiem. Mēs analizēsim mums pieejamo publisko informāciju un uzdosim paši sev sekojošos jautājumus:

1)        Šā gada februārī bijušais Ukrainas prezidents Janukovičs vienojas ar opozīciju par maksimālu varas nodošanu opozīcijas dalībnieku rokās, piekrīt rīkot jaunas vēlēšanas  un pieņemt jaunu konstitūciju, ko, kā starpnieki, apliecina trīs Rietumeiropas valstu ārlietu ministri. Jautājums – Kāpēc netika izpildīta šī vienošanās? Janukovičs bēg no valsts un sākas militārs valsts apvērsums, pirms tam notiek, tā saucamā, Maidana snaiperu lieta, kā rezultātā iet bojā vairāk kā simts cilvēku. Līdz šodienai nekādu objektīvu izmeklēšanu un tās rezultātu publiskošanu Ukraina nav veikusi. Vai ir kas slēpjams? Neatkarīgie eksperti viennozīmīgi ziņo par ārvalstu snaiperu līdzdalību šai noziegumā pret mierīgiem iedzīvotājiem. Jautājums - Kāpēc līdz šim nav veikta Starptautiski neatkarīga ekspertīze, atrasti un sodīti vainīgie „snaiperu” lietā?

2)        Vairāku ārvalstu atbildīgas amatpersonas publiski piedalās Maidana rīkotajos pasākumos. Jautājums – kas viņiem tur darāms un vai viņu rīcība nav uzskatāma kā iejaukšanās citas suverēnas valsts iekšējās lietās?

3)        CIP direktora vizīte Ukrainā Maidana notikumu laikā, kuru veica šis kungs, starp citu zem sveša uzvārda (tātad viņa pase bija viltojums jeb viņam tādas ir vairākas?). Jautājums – kas meklējams ārvalsts galvenajam izlūkam citā, suverēnā valstī, kāpēc viņš to dara zem sveša uzvārda un asākā konflikta laikā?

4)        Konflikta sākumposmā daudzi ārvalstu vadītāji un amatpersonas stingri aicināja Janukoviča valdību nekādā gadījumā nepielietot militāru spēku Maidana laukumā. Jautājums – kāpēc tad tagad viņi klusē par simtiem mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu Ukrainas D/Austrumos un kvēli neaicina apturēt šīs slepkavības?

5)        Jautājums - cik likumīga ir esošā prezidenta Porošenko atrašanās savā prezidenta amatā, iepriekšējais prezidents nav nedz atteicies no amata, nedz pret viņu veikta impīčmenta procedūra un viņš vēl līdz šim ir dzīvs (tādi nosacījumi minēti Ukrainas konstitūcijā prezidenta maiņas gadījumā)? Pie mums šādu situāciju sauktu par divsievību. Jautājums - vai iepriekšējā prezidenta gāšana militāra konflikta rezultātā ir uzskatāma par likumīgu?

6)        Jautājums par Krimas atsavināšanas likumību. Līdz 1992. gadam šim autonomajam veidojumam bija sava konstitūcija, kas tai deva iespēju pievienoties kaut vai Antarktīdai un šī konstitucionālā akta - par Krimas neatkarības atjaunošanu - un tālākais referendums par pievienošanos Krievijai - var tikt atzīts par likumīgu. Jautājums – kāpēc analogā situācijā Serbijā, Kosovas autonomajā apgabalā, pat bez referenduma veikšanas un ārvalstu karaspēka klātbūtnē radītā Kosovas republika - ir atzīta no vairuma Eiropas valstu puses?

7)        Necilvēciskā nevainīgu cilvēku iznīcināšanas akcija Odesas pilsētā 2.maijā. To bez emocijām nevar pat skatīties videoierakstā! Kas tad tur notika klātienē??!! Jautājums – kā kaut kas tāds ir iespējams Eiropas valstī, kura taisās iestāties Eiropas Savienībā un kāpēc vēl līdz nav veikta Starptautisko Cilvēktiesību organizāciju ekspertīze un/vai dots ANO slēdziens? Vai ir atrasti un sodīti vainīgie Ukrainā?

8)        Jautājums - cik pamatota un likumīga ir Ukrainas valdības militārā akcija pret savas valsts D/A rajoniem, kā rezultātā bojā iet simtiem mierīgo iedzīvotāju un tiek iznīcināts šo cilvēku īpašums? Kāpēc mierīgajiem iedzīvotājiem netiek piedāvāti izejas koridori, lai atstātu militāro konfliktu rajonus? Kāpēc desmitiem tūkstošo cilvēku jādodas bēgļu gaitās?

9)        17.jūlija Boeninga traģēdija. Kas vainīgs un kāpēc tika notriekts šis laineris? Krievu kosmosa pavadoņu izlūkdati tiek publiskoti, tos viltot nav iespējams. Kāpēc slēpj informāciju no ASV pavadoņa? Kāpēc Ukrainas puse publicē rupjus viltojumus? Jāatgādina, ka Ukraina jau nogāza vienu laineri 2001.gadā, par to iesākumā meloja un pat nav nesusi oficiālu atvainošanos. Jautājums - tad kāpēc Ukrainas versijai būtu jātic šoreiz?

10)    Kāpēc tiek piemērotas sankcijas pret Krieviju par savu nacionālo interešu aizsardzību un nevis/vai arī pret Nobela Miera prēmijas laureātu un viņa priekšgājējiem par vairāku militāru konfliktu izraisīšanu pasaulē? Jautājums – vai tā ir divkosība, morāles normu degradācija jeb demokrātijas patiesā seja?

Šo jautājumu sarakstu var turpināt vēl un vēl. Un tagad ieklausieties savā sirdsapziņā un atbildiet paši sev - kurš vainīgs, kas melo un kam šis konflikts ir izdevīgs. Un vēl, ieklausieties Ukrainas Drošības padomes vadītāja (galvenais valsts militāristu un slepeno dienestu koordinators) Parubija uzvārdā. Vai sapratāt? Par – UBIJ! Ceru, ka tulkojums nav nepieciešams. Ko valstij var atnest puisis ar šādu uzvārdu? Bēdas un postu... Lai saprāts apgaismo mūs visus.

© numerologs