Bukvicas (древлесловенская буквица) – senās tēlainās valodas (образная речь) iekšējās dimensijas.

Ievads.

Образ – atspoguļojums, veidols, domtēls, bilde, ilustrācija, hologramma (telpisks attēls).

            Mūsdienu indoeiropiešu valodu – angļu, vācu, krievu, franču utt., tai skaitā  latviešu – pamatā ir fonētiskais alfabēts, kas sastāv no attiecīgu patskaņu (divskaņu) un līdzskaņu skaita. Senatnē valoda balstījās uz diametrāli savādākiem, sarežģītākiem principiem. Senā alfabēta pamatā bija ne tikai burti – fonēmas/skaņas, bet arī šo burtu iekšējā jēga – to būtība, tēls, domforma, hologramma.

Lai atklātu kāda vārda (lietas, jēdziena, darbības utt.) jēdzienisko nozīmi, ar fonētisko lasīšanu, izpratni vien - nepietiek. Senatnē cilvēki runāja, kontaktējās (arī lasīja) izmantojot domtēlus un  šo darbību pamatā bija senais alfabēts Bukvica. Lai saprastu KAUT KĀ būtību, ir jāprot pareizi savienot domtēlus. Jāsaprot, ka savienojas ne jau tikai burti/zilbes/vārdi, bet gan tajos ieliktie domtēli un tālāk tie savienojas ar citiem domtēliem utt.utt. Tā visa rezultātā notiek cilvēka izglītošanās – domtēlu veidošanās. Krievu vārds образование latviski tulkojams arī kā izglītības sistēma/ mācību process/skološana, aizmirstot, ka šis vārds jēdzieniski nozīmē – tēlu (domformu) veidošanu vai radīšanu. Lūk, tā. Tad, kad cilvēks iemācās un sāk radīt/veidot domtēlus, viņa smadzenes „pāriet” uz tēlaino (domformu) domāšanas procesu. Līdz 1917.g. visā Krievijas impērijā (tai skaitā daļā mūsdienu Latvijas teritorijas) pamatskolās obligāti tika mācīti senās Bukvicas pamati – ar to sākās Izglītības process/ Образование – māka savienot un saprast burtus un vārdus. Mūsdienu krievu valoda - neskatoties uz visām simtu gadu alfabēta reformām - vēl līdz šim par 30 – 40% ir saglabājusi senās ārslāvu valodas domtēlu radīšanas mehānismus. Citas valodas (arī latviešu) šo spēju ir praktiski zaudējušas.

Mūsdienu cilvēkiem - aiz valodu nabadzības un nespējas veidot domtēlus - daudzi smadzeņu procesi ir aizturēti un atrodas latentā stāvoklī. Mūsdienu zinātnieki ir aprēķinājuši, ka cilvēks savu smadzeņu potenciālu izmanto 3-5% apjomā, senatnē šis procents ir bijis daudz lielāks un tam par pamatu bijusi tēlainās domformu valodas prasme.

Domtēli smadzenēs veidojas saskaņā ar attiecīgu skaņas frekvences (viļņu garumu), kuru „nes” senās tēlainās valodas burts/domtēls. Savienojot 2 burtus, rodas jauns domtēls/hologramma, savienojot citus burtus – cits domtēls utt., līdz bezgalībai.

Senās valodas/runas tēlu veidošanai izmantoja daudzus vārdus-sinonīmus, jo smadzeņu uzdevums ir „ uzrakstīt” jebkura vārda, lietas, jēdziena utt. hologrammu. Neskatoties uz mūsdienu daudzo valodu dažādību, cilvēka smadzenes turpina darboties hologrāfiski – rada telpiskus domtēlus – kaut vai savu smadzeņu pusložu starpā. Pēc daudzu zinātnieku atzinumiem, neskatoties uz tautībām, Baltās rases cilvēku smadzeņu puslodes turpina „sarunāties” senajā ārslāvu valodā. Tas ir kārtējais pierādījums tam, ka Baltais cilvēks ir cēlies no vienas kopējas dzimtas.

© trexlebov

© numerologs: tulkojums, papildinājumi