Bukvica.

 Bukvicas – senā alfabēta - pamatā ir senās rūnu zīmes, kuras radušās desmitiem (ja ne simtiem) tūkstošu gadu pirms mūsdienām. Savulaik rūnu zīmes ir bijušas ļoti daudz - daudzos simtos - un līdz mūsdienām ir nonākuši šo rūnu zīmju vienkāršotie varianti. Viens šāds senais alfabēts ir sastāvējis no 49 burtiem/ domtēliem, katrs ar savu iekšējo jēgu un saturu. Zinot šos burtus, var atrast seno vārdu patieso nozīmi.

 Bizantijas mūki  Kirils un Mefodijs IX gs. izkropļojuši seno  Bukvicu – izslēguši 5 burtus. Pēcāk valdnieks Jaroslavs Mudrijs izslēdzis vēl 1 burtu. XVII gs. cars Pēteris I  vēl izslēdzis 7 burtus. Pirms 1917.gada revolūcijas alfabētā bijuši 36 burti. Tā laika kultūras ministrs Lunočarskis un lielinieki izslēguši vēl 3 burtus un likvidējuši burtu tēlaino nozīmi, un no senā alfabēta palikuši tikai 33 burti, vairs nevis kā domtēli, bet tikai kā vienkāršas skaņas/fonēmas bez iekšējās jēdzieniskās nozīmes. Tā, laika gaitā, ir degradējies senais alfabēts. Mūsdienu latviešu valodas pamatā ir romantizēts latīņu alfabēts – arī tikai skaņas/fonēmas un nekādu tēlainās informācijas apjomu tas nesniedz.

© numerologs