Ārslāvu Gaismas Grāmata/ВсеЯСвeтHая Грамота.

Baltās Rases ĀBECE.

Senā ārslāvu Ābece tikusi “nolasīta” no Kosmosa aptuveni 35-40 tūkstošus gadus pirms mūsdienām. Kā līnijveida rakstība tā eksistē apmēram 7,5 tūkstošu gadu. Pirmsākumos Ābece sastāvējusi no vairāk kā tūkstots (!!) burtiem, pēcāk tajā palikuši 256 burti, pēc tam 147, beidzamais Ābeces variants saturējis 49 burtus un TĀ saukusies BUKVICA, un mūsu Baltās rases senčiem bijusi apritē līdz m.ē. I tūkstošgades beigām – II tūkstošgades sākumam, (kaut gan vienkāršajā tautā lietota vēl kādus 100 gadus no mūsdienām) kad pārtapusi - tā saucamajā – 44 burtu Kirilicā. Biedzamos triecienus senajai Ābecei devis Pēteris I XVIII gs.sākumā un punktu melnajam nedarbam pielikuši starptautiskās Aizkulises darboņi boļševiku veidolā XX gs.sākumā, un senā Ābece kļuvusi par Alfabētu (tukšu fonēmu a, be, ve, de utt. uzskaitījumu). Mēs latvieši (senie āru mantinieki) beidzamos aptuveni 200-300 gadus lietojam latviskotu (mīkstinātu līdzskaņu, garo patskaņu un divskaņu) Latīņu alfabētu un paralēli tikusi lietota arī Kirilica (Krievijas impērijas sastāvā). Tomēr jāuzsver, ka neskatoties ne uz kādām burtu izmaiņām, senās skaņas ir saglabātas mūsu ģenētiskajā atmiņā un pakāpeniski var tikt apzinātas un atjaunotas, kaut gan, ne vairs pilnā apjomā.

Mūsu senie senči Dievu (vienā no daudzajiem vārdiem) dēvēja par СВЕТОВИТ – burtiski: no GAISMAS VĪTS un arī burti tika uztverti kā Gaismas enerģijas vijumi/pinumi/musturi/raksti. Šai Ābecei bija vairākas unikālas īpatnības: burtu vijumi parādīja energoinformatīvo plūsmu kustību starp dažādiem Esības līmeņiem; katram vārdam bija savs Laika faktors; tekstu rakstīja (un varēja arī lasīt) dažādos virzienos – no kreisās uz labo pusi (kā mūsdienās) un otrādi, arī vertikāli un pa spirālei Saules virzienā, gan arī krusteniski (kā mūsdienu krustvārdu mīklās) un vēl vairākos variantos.

Un tagad tas, kas saglabājies mūsu ģenētiskajā atmiņā:

vārdu Грамота sadalām šādi: Г-ра-мот(а), zilbe “мот” ir sākums vārdam мотать, latv. tīt, pīt, vīt; vārds Г-ра- мотать latv.: plūsmas-Gaisma-tīt/pīt/vīt, proti – GAISMAS PLŪSMU TĪŠANA.

Un tagad skatām analogos latviešu vārdus RAKSTĪT, RAKSTĪŠANA un sadalām šādi:

Ra-K-S-tīt (-tīšana): Gaisma-telpisks/apjomīgs-plūsmas, proti – GAISMAS TELPISKU PLŪSMU TĪŠANA. Praktiski identiski vārdu jēdzieniskie skaidrojumi divās dažadās mūsdienu valodās, parādot senās Ārslāviskās valodas kopību sirmā senatnē!

Jāpiebilst, ka senie Bukvicas burti G (glagol) un C (slovo)/latviešu S - abi tulkojami arī kā: plūsmas.

Mēģiniet ieklausīties savas DZIMTAS senajā ģenētiskajā atmiņā! Starp citu, senatnē izsaukuma zīme (!) arī bija burts un nesa jēdzienisku nozīmi. Mosties, latvieti, senais ĀRS, un mācies mūsu seno valodu.

viedvars

avots: drevoroda.ru