Velesa grāmata: no senatnes līdz mūsdienām.

Tā saucamā Velesa grāmata - seno slāvu rūnu/rūnikas raksti uz koka plāksnēm, sarakstīti VIII-IX gs., iespējamais autors - viedu priesteris Jagaila. Atspoguļo seno ārslāvu vēsturi pirms kristietības.

Piederējusi kņaziem Oļegam un Jaroslavam Gudrajam, kas to nodevis meitai Annai, nākamai Francijas karalienei, kas rūnas izvedusi uz Franciju 1040.g. Nodevusi rūnas glabāšanā Sanlisas abatijai, kur tās apsargājuši speciāli mūki ar Velesa tetovējumu uz rokas.

1789.g., franču revolūcijas laikā, abatija izlaupīta. Daļu no rūnām savācis krievu diplomāts Dubrovskis un izvedis uz Krieviju. Par rūnām interesējušies masoni.

Pēcāk rūnas nonāk pie grāfa Sulikadzes, pēcāk pie muižnieka Nekludova.

1919.g. izlaupītā Nekludova muižā daļu rūnas atrod baltgvardu oficieris Isambeks, pēcāk emigrē. Pēcāk tās parāda rūnu speciālistam Miroļubovam, kas noņem kopijas. Miroļubovs par tām 1941.g. informē Marku Šepelu , kas izrādās Anenerbes darbinieks un pēcāk rūnas pievāc sev.

1955.g.pāris rūnas tiek publicētas Miroļubova žurnālā.

2003.g. divas rūnas uzrodas ASV aukcionā, tiek pārdotas nezināmam pircējam par 5000 000 $.

2012.g.bulgāru izlūks ziņojis, ka rūnas uz ASV izvedis Marks Šepels un atdevis glabāšanai Mormoņu arhīvā.

© REN TV

numerologs: tulkojums, salikums