Krievijas impērijas zelts. Turpinājums.

70 gadu pēc 2.pasaules kara beigām Anglija atzinusies, ka tā “pielikusu roku” pie Krievijas Cara zelta rezervēm. Anglijas Banka atzinusies, ka palīdzējusi hitleriskai Vācijai krievu zelta realizācijā.

Čehu leģionāri – Krievijas zelta krājumu izlaupītāji, pēcāk tos no viņiem nolaupījuši nacisti.

Dž.Sorosa sencis – sarkanās Petrogradas revolucionārās padomes loceklis.

Reihbankas un Anglijas Bankas vadītāju draudzības saites.

I pasaules karš. Kreiseris “Dreiks”.

Anglijas karalis Georgs V bijis Nikolaja II brālēns un solījis, ka paglābšot radinieku no boļševikiem, pēcāk savu “karaļa vārdu” atsaucis.

Skat šeit:

http://www.kramola.info/vesti/letopisi-proshlogo/evropa-vorovala-rossijskoe-zoloto

numerologs

Mongoļu-tatāru jūgs un to iekarojumi. Vai tādi vispār bijuši?

Daudzi no skolas laiku vēstures kursa atceras mongoļu – tatāru iekarojumus vairāku gadsimtu garumā un to vadoņus – Čingizhanu, Batiju, Tamerlanu. Bet cik reāli tas ir bijis un vai bijis vispār? Mūsdienu zinātnieki ir atklājuši, ka krievu/slāvu genofonds nesatur nekādus mongoļu gēnus, nav atrasti nekādi arheoloģiski, literutūr-valodnieciski artefakti vai seno hroniku pieraksti. Izbrīnu raisa sv.Sergija Radoņeškaja ikona. Vai Kuļikovas kauja notikusi Tveras apgabala Kuļikovas laukā vai citur? Ko saka senie toponīmi?

Par to šeit: 

http://othereal.ru/strannoe-delo-chingisxan-dva-veka-obmana/

numerologs

Impēriju karš. RU vs UK. 

Lai saprastu mūsdienas, ir jāsaprot pagātne. Britu impērija cīnās pret Krieviju jau 500 gadu, sākot no Ivana Bargā laikiem.
Pāvela I slepkavība 1801.gads. Nikolaja II slepkavība, boļševiku revolūcijas organizētāji.
Trocka padomnieki - Brūss Lokarts un Sidnejs Reilijs. Kočaka vadītājs-Viljams Donovans.
II pasaules kara sponsori.
SMERŠ loma.

skat. šeit: http://pandoraopen.ru/2011-02-24/500-letnyaya-tajnaya-vojna-protiv-rossii/.

numerologs

Senču vēstījums. Senā tēlainā valoda.

Sirmā senatnē cilvēki runājuši vienā valodā, bija viņiem arī savs alfabēts, kurš dalījās dažādās sarežģītības pakāpēs un sastāvēja no vairākiem simtiem simbolu/tēlu/rūnu/burtu. Arī Bībelē tas ir minēts - kā Bābeles (Babilonijas) torņa celtniecība un, pēc kura sabrukšanas, tautas sākušas runāt dažādās valodās. Mūsdienās daudzi uzskata, ka pirmatnējais alfabēts cēlies no feniķiešu raksta un tālāk pārgājis vecebreju alfabētā – ivritā 5-6 tūkst. gadu atpakaļ, bet tā ir tikai viena no mūsdienu akadēmiskās zinātnes versijām. Eksistējuši vēl daudz senāki alfabēti. Jāatgādina, ka senatnē valoda bijusi pēc būtības daudz sarežģītāka, proti, dziļāka, senais cilvēks domājis tēlos un līdz ar to arī valoda un alfabēts bijis tēlains. Katram burtam bijis savs apzīmējums – tēls, simbols un, runājot, cilvēks veidojis dažādu tēlu kopas, kuras atspoguļojušās viņa apziņā un tā tas bijis jau 10 tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras.

Mūsdienās šī tēlainība valodās zudusi un valodas pārvērtušās par fonēmām -skaņu nesējām. Mūsdienu krievu valoda šo pirmatnējo tēlaino simbolismu vēl saglabājusi par 30%, pārējās valodas to praktiski zaudējušas. Viens no pēdējiem tēlainās valodas alfabētiem saucies BUKVICA un sastāvējis no 49 simboliem/burtiem, kur katram burtam bijis savs tēls/simbols/iekšējā jēga/domforma. Vēl simts gadu atpakaļ, pirms boļševiku apvērsuma, tā pamatus mācījuši Krievijas impērijas (proti, arī Latvijas Latgales teritorijā) pamatskolās.

Šiem Bukvicas burtiem ir arī skaitliskais analogs, bet tikai 27 (3x9) burtiem un saliekot šos burtus 3 slejās pa 9 augošā secībā – var izlasīt sekojošo vēstījumu, kuru mums atstājuši mūsu senie senči:

Es esmu patiesā (kosmiskā) valoda. Es zinu jēgu vārdam. Runāju jums ļaudis cieši (stingri) – LABO domāt aicinājums – ir mūsu pamatvērtība. Neizzināmais GARS ir (eksistē) Pasaules līdzsvarā. Planēta ZEME ir struktūra – DVĒSELE. Un šī GARA un DVĒSELES saite ir MIERA robeža - saplūšanas/saskaņas skaistākais MĒRĶIS.

Skat. šeit:    http://pandoraopen.ru/2014-04-20/staroslavyanskaya-bukvica-poslanie-predkov-proshloe-rusi/.

numerologs

Kas ir propaganda? I.Prūša atziņas.

1.daļa.

Termins propaganda ir cēlies no latīņu valodas vārda “propaganda” (burtiskā tulkojumā “izplatāma ticība”), kurš savukārt ir cēlies no latīņu vārda “propago”(izplatu). Termins radās no 1622.gadā izveidotās katoļu organizācijas “Congregatio de propaganda fide” (Ticības izplatības kongregācija).

Lielā Padomju enciklopēdija propagandu definē sekojoši: “Propaganda – politisko, filozofisko, zinātnisko, māksliniecisko u.c. ideju un uzskatu izplatīšana nolūkā iesakņot tos sabiedrības apziņā un ietekmēt masu praktisko darbību. Galvenie propagandas procesa elementi ir: 1) propagandas subjekts (šķira, partija, atsevišķs indivīds, kurš veic propagandas darbu un kura intereses propaganda atspoguļo; 2) propagandas saturs (uzskatu, ideju, teoriju kopums); 3) propagandas līdzekļi, formas un metodes (prese, radio, TV, politiski izglītojoša sistēma, lekcijas); 4) propagandas objekts (auditorija, cilvēku kopība, kam propaganda adresēta).

Ar jēdzienu propaganda saprot arī idejiski politisko uzskatu izplatīšanu nolūkā veidot tādu pasaules uzskatu un cilvēku darbības veidu, kas atbilst propagandas subjekta sociālajām interesēm. Politiskās propagandas pamatā vienmēr ir attiecīgās šķiras ideoloģija un ar to saistītā politika. Mūsdienu apstākļos pastāv divi pretēji propagandas tipi: buržuāziskā un komunistiskā propaganda.

Buržuāziskie ideologi nereti noliedz propagandas šķirisko raksturu, cenšas raksturot propagandu kā universālu masu apziņas manipulācijas (ietekmēšanas) līdzekli attiecīgo sociālo grupu interesēs. Buržuāziskā propaganda manipulē ar sabiedrības apziņu, neatsakoties no īstenības sagrozījumiem, insinuācijām, meliem utt.”

Britānikas enciklopēdija dod sekojošu propagandas definīciju: “Propaganda – informācijas izplatīšana (faktu, argumentu, baumu, puspatiesību vai melu), lai ietekmētu sabiedrisko domu. Propaganda ir lielākā vai mazākā mērā sistemātiska darbība manipulācijā ar citu cilvēku uzskatiem, attieksmēm vai darbībām, izmantojot simbolus (vardus, žestus, plakātus, monumentus, mūziku, apģērbu, atšķirības zīmes, frizūru stilus, zīmējumus uz monētām un markām utt.). Apzinātība un salīdzinoši liels uzsvars uz manipulāciju atšķir propagandu no parastas sarunas vai brīvas ideju apmaiņas. Propagandistam ir konkrēts mērķis vai mērķu kopums. Lai tos saniegtu, propagandists apzināti veic faktu, argumentu un simbolu atlasi, lai sasniegtu vislielāko efektu. Lai maksimizētu efektu, viņš var izlaist būtiskus faktus vai arī tos ievērojami izkropļot, kā arī var novērst auditorijas uzmanību no citiem informācijas avotiem.”

Pēc franču filozofa Žaka Ellula ieskatiem propaganda ir abstraktu simbolu un to struktūru kopums, kas atstāj ietekmi uz cilvēka uztveri un uzvedību, tādējādi tā tiek pielīdzināta mūsdienās populārajam terminam „publiskās attiecības” ( „sabiedriskās attiecības”, „PR”). Citiem vārdiem sakot „piāristi” ir primitivizēti propagandisti.

No mūsdienu propagandas veidiem un tehnoloģijām var izdalīt krievu, vācu nacistu un amerikāņu (angloamerikāņu, Rietumu) propagandu. Izdalīšanas vērta noteikti vēl ir arī ķīniešu propaganda (populārajam vārdu salikumam “smadzeņu skalošana” ir ķīniska izcelsme), ko neapskatu, jo minimāli esmu saskāries ar tās propagandas produktiem.

Amerikāņu (angloamerikāņu, Rietumu) propaganda

Amerikāņi ir daļēji vācu nacistu propagandas mantinieki. Pēc Vācijas sagrāves 2.pasaules karā, nacistu intelektuālā elite, tai skaitā psihologi un polittehnologi, pārvācās uz ASV un sāka strādāt amerikāņu labā (specdienestu, biznesa, akadēmisko aprindu).

Amerikāņi pilnveidoja vācu nacistu propagandiskās metodes, iekļaujot tajā fantāzijas un fentezi elementus, kā arī pilnveidojot metodes, kas ziņojumu padara ticamāku. ASV propagandas un vispār darba organizācijas pamatā ir postmodernistu filozofu atziņa, ka patiesība īstenībā neeksistē, bet eksistē tikai sava veida ilozori-informatīvi veidojumi, ko ļaudis pieņem par patiesību. No tā izriet, ka nav jārēķinās ar realitāti, bet ir jārēķinās ar to, kā cilvēki (mērķauditorija) uztvers informatīvos kairinājumus. Tā rezultātā amerikāņu propaganda pilnībā nerēķinās ar patiesību, bet lielu vērību cenšas pievērst mērķauditorijai – tās gaumei, uztveres spējām un kritērijiem, pēc kuriem tā tic vai netic kādām ziņām. Attiecīgi nozīmīga daļa no ASV propagandas ir mistifikācijas un falsifikācijas.

Amerikāņu propagandistu ieskatā ir jākoncentrējas nevis uz patiesību, bet gan uz metožu apgūšanu, kas palīdz radīt vislabākos „patiesības redzējumus” un visplašāk tos izplatīt. Tātad nav būtiski, kas notiek īstenībā, bet būtiski, kas un kā tiek paziņots/parādīts. Izšķirošais ir spēja radīt un maksimāli plaši izplatīt tādu materiālu, kuram cilvēki notic un kurš var arī pilnībā neatbilst patiesībai. Tā kā tādu materiālu radīt nav nemaz tik vienkārši, tad visdrošākais veids, kā plaši izmantot šo pieeju, ir likvidēt vai ievērojami ierobežot informācijas avotus, kas runā pretī vajadzīgajai „ patiesības” versijai, vai arī padarīt cilvēkus par nespējīgiem atšķirt patiesību no izdomājumiem un meliem. Šī citu viedokļu un redzējumu slāpēšana Rietumvalstīs tiek maskēta ar daudzu ārēji šķietami neatkarīgu mediakompāniju esamību, kuras praktiski ziņo vienu un to pašu mazliet pamainītos formātos (katrs pats var pamonitorēt kaut vai lielākos Latvijas ziņu portālus, avīzes un TV un konstatēt, ka ziņots tiek viens un tas pats ar dažiem maznozīmīgiem izņēmumiem).

„Memi” – propagandas pamatu pamats.

Nozīmīgākā jebkuras propagandas sastāvdaļa ir maksimāla tās apgalvojumu uztveramība, tāpēc propagandiskai sistēmai (izplatāmo ideju kopumam vai ideoloģijai) ir jāsatur vai arī tā ir jāpārvērš vienkāršos, visiem saprotamos un viegli uztveramos terminos, frāzēs, izteicienos, „idejās”, tēlos un simbolos. Šādas lipīgas informatīvas vienības mēdz saukt arī par „memiem” (atvasinājums no sengrieķu vārda, kura burtiskais tulkojums ir „imitēt”, „imitēta lieta”).

„Memam” bez vieglas uztveramības ir jābūt arī auditorijai atbilstošam (mentalitātei, esošiem uzskatiem un informatīvajam fonam, vēsturiskajiem priekšstatiem, morāles un saprātīguma līmenim), maksimāli informatīvi piesātinātam un ar spēju iespējami dziļāk iespiesties cilvēka uzskatu sistēmā. Piemēram, termins „fašists” ir plaši izplatīts, saprotams un pieņemams krieviskā vidē, bet latviskā vidē tas tiek atgrūsts.

Cilvēki ar nekritisku domāšanas veidu, neinformēti ļaudis un primāti viegli pieņem „memus” (notic to patiesumam) un kļūst no tiem atkarīgi. Ja „mems” ir implementēts cilvēka apziņā, tad, balstoties uz to, ir iespējams cilvēku motivēt, pārliecināt, izraisīt noteiktu tā rīcību un prognozēt viņa darbības noteiktās situācijās. Piemēram, ja cilvēks ir noticējis „memam” „krievi – okupanti”, tad viņam samērā vienkārši (un neatkarīgi no patiesajiem apstākļiem) ir iespējams iestāstīt jebko sliktu par krieviem, izraisīt viņā negatīvu nostāju pret noteiktiem notikumiem, cilvēkiem un parādībām, asociējot tās ar krieviem, nomierināt, aizbildinoties ar krievu draudiem, un izraisīt rīcību, biedējot ar krieviem.

„Memu” ietekme var pat būt tik liela, ka spēj pilnībā pārvērst cilvēku. „Mems” spēj paralizēt cilvēka loģisko domāšanu un spriestspēju. Piemēram, nosvērts un ikdienišķi saprātīgs cilvēks, saskaroties ar kādu viņa „memu” apšaubošu informāciju vai „mema” aktivizācijas dēļ, var pilnībā pārvērsties, nokļūt afekta stāvoklī, zaudēt savaldīšanos, veselo saprātu un pat sastrādāt muļķības, kas ne tikai nav racionāli pamatotas, bet kas ir pilnīgi pretējas paša cilvēka interesēm (tas notika ar latviešiem t.s.”atmodas” laikā un notiek joprojām). Ar „memu” inficēts pūlis var veikt visdrausmīgākos noziegumus, bet caur „memiem” uz darbību aktivizētas ļaužu masas var novest visu sabiedrību līdz ārprāta stāvoklim, kā spilgtākais piemērs ir nacistu laiku vācu tauta.

Propaganda tātad rada „memus”, cenšas maksimāli plaši tos implementēt cilvēku apziņā, kas pēc tam dod iespēju samērā viegli vadīt un izmantot šos cilvēkus. Lai cilvēks neatskurbtu, visu laiku ir jāuztur noteikts propagandisks līmenis, kurš lieku reizi apliecina cilvēkam, ka „mems”, kam viņš tic, ir patiess, un maksimāli jāslāpē viss, kas apšauba galvenos „memus”. Zāles pret „memiem” ir loģiskā domāšana, veselais saprāts, paškritika un/vai citi „memi”. Savukārt cilvēku neinformētība, neizglītotība, aprobežotība, apgrūtinoša spriestspēja un virspusējība ir tās universālās īpašības, kas nepieciešamas ar jebkādu propagandu viegli vadāmas sabiedrības izveidošanai.

Visvieglāk „memu” ietekmei padodas bērni un jaunieši, kuru personība tikai vēl veidojas un kuri kāri uzsūc ārējā vidē cirkulējušo informāciju.

Propagandas struktūra un iekšējā loģika

Atsevišķi „memi” var pārņemt noteiktu sociālo grupu prātus, bet, lai pilnvērtīgi vadītu sabiedrību, propagandai ir jābūt strukturētai. Atkarībā no situācijas, mērķauditorijas, nepieciešamā rezultāta, izmantotajām metodēm, reālās situācijas, informatīvā fona, kontrpropagandas un citiem apstākļiem ir jābūt saviem „memiem” un savām „memu” izmantošanas, slāpēšanas un aktivizācijas metodēm.

Propagandas „memiem” ir jābūt savstarpēji saistītiem, viens otru papildinošiem un bez vai ar minimālām iekšējām pretrunām. Ja tā nav, tad „labā roka, nezina, ko dara kreisā” un viens propagandas „mems” neitralizē citu. Tāpēc, lai gūtu panākumus propagandas laukā, pie tā ir jāstrādā augstākās klases speciālistiem filozofijā, psiholoģijā un socioloģijā (reāli tā arī notiek).

Terminu daudznozīmība

Viens no propagandas trūkumiem un draudiem ir propagandas radīts pašapmāns. Nereti gadās tā, ka propagandas radītāji un izplatītāji paši notic savai propagandai, atraujas no realitātes, kā rezultātā sāk pieņemt nepareizus lēmumus un sāk neadekvāti rīkoties, kas var novest līdz pat pilnīgai propagandistiskā subjekta iznīcināšanai.

Lai tā nenotiktu vai arī lai to maksimāli novērstu (gadījumā, ja propagandisti maldina un melo), tiek izmantotas nodalītas propagandiskas sistēmas (muļķojamajām masām maldinoša propaganda, „izredzētajiem” patiesība) un/vai daudznozīmju kārtveidīgas propagandiskas sistēmas, kurās atsevišķiem propagandas elementiem („memiem”) ir vairākas nozīmes, kuras dažādi cilvēki saprot dažādi atkarībā no spriestspējas, zināšanu un/vai „iesvētības” pakāpes. Šis princips tiek plaši izmantots arī specdienestos un dažādās slepenās biedrībās („neredzamās frontes” darboņi tiek arī pamatīgi propagandiski apstrādāti un pēc tam, atkarībā no paklausības un spēju pakāpes, tiek virzīti pa dzelžainas hierarhijas kāpnēm uz augšu, vienas muļķošanas konstrukcijas nomainot ar citām, kas apmātajam tiek pozicionētas kā „gudrākas” un „ekskluzīvākas”).

Terminiem vienlaicīgi var būt gan propagandiska („mema”) nozīme, tie var raksturot noteiktu objektīvo realitāti un tos var izmantot pēc nepieciešamības kā simbolus vai sociālpolitiskās kriptogrāfijas elementus. Tādējādi var tikt radīta speciāla valoda, kura vienlaicīgi gan maldina plašas ļaužu masas, radot tām nepatiesu priekšstatu par realitāti, gan objektīvi raksturo realitāti (tiem, kuri saprot attiecīgā termina īsto nozīmi), gan tiek izmantota, lai vieni noteikta tipa darboņi publiski nosūtītu kriptētus ziņojumus citiem tāda paša tipa darboņiem citā vietā un/vai laikā. Šāda sistēma ļauj panākt efektu, kad pasakot vienu tekstu (politiķu, augstāko ierēdņu uzstāšanās, paziņojumi utt.), vienlaicīgi tiek maldināta publika, raksturota realitāte (tie, kuri saprot izmantoto terminu patieso nozīmi) un nosūtīti dažādi kriptēti ziņojumi.

Piemēram termina „starptautiskā sabiedrība” propagandiskā jēga ir noteiktu valstu vai visas pasaules iedzīvotāji vai to vairākums, bet patiesā – maz skaitliska oligarhisku struktūru grupa, kura reāli pieņem nozīmīgākos starptautiskā un nacionālā līmeņa lēmumus. Termina „ietekmes aģents” jēga ir parādīt masām nevēlamu personu vai personu grupu kā „ienaidnieka aģentus”, bet tā reālā nozīme ir cilvēki, kas labprātīgi bez ārējiem stimuliem izplata noteiktu uzskatu sistēmu. „Demokrātija” nozīmē nevis vairākuma viedokļa ņemšanu vērā un ievērošanu, bet gan noteiktu standartu ārišķīgas „demokrātiskas procedūras”. „Pilsoniskā sabiedrība” ir nevis visi pilsoņi un pat ne aktīvākie pilsoņi, kā tas tiek pasniegts pūlim, bet gan „savējie” (mazskaitliskas “pareizās” sabiedriskās organizācijas un to pārstāvji), kuri nodarbojas ar noteiktas formas sabiedriskām aktivitātēm. Ja dzirdat kādu no politiķiem runājam par „turbulenci”, tad ziniet, ka viņš runā par juku un nestabilitātes laikiem.

Gatavojot PSRS sabrukumu, Rietumu propagandisti solījās Padomju pusei „reformēt” Padomju sistēmu, ar to radot iespaidu, ka tā rezultātā Padomju iedzīvotāji saņems viņiem tik ļoti kārotos tā laika Rietumu sabiedrības labumus. Vienam elitāram Rietumu pārstāvim to atgādināja pēc PSRS sagrāves, kad bija acīmredzams milzīgais posts, ko šīs „reformas” ir nodarījušas. Viņš atbildēja: „Mēs runājām par jūsu elites reformēšanu, par tās efektivizēšanu” ar to domājot Padomju elites pārveidošanu pēc Rietumu parauga, lai tā „efektīvāk” krāptu un mānītu iedzīvotāju vairākumu.

Pat termins „propaganda” ir daudznozīmīgs. Kad kāds angažēts angloamerikānis tiek iedzīts stūrī, tad pēdējais viņa pretarguments parasti ir: „Tā ir propaganda”. Šādi viegli un bez domāšanas tiek „neitralizēts” jebkurš arguments. Šī ir viena no pazīmēm, pēc kuras var virspusēji un netieši spriest par cilvēka piederību angloamerikāņu specaprindām.

Ar „vārda brīvību” tiek saprasta, pirmkārt, preses „redakcionālās politikas” brīvība jeb, citiem vārdiem sakot, preses izdevumu redaktoru brīvība ziņot, kas ienāk prātā noteiktos ietvaros. Pēdējā laikā arī šie ietvari tiek apšaubīti un runa vairs nav par visiem redaktoriem, bet gan tikai par „pareizajiem”, „savējiem” redaktoriem. Ja kāda redaktora izdevums, piemēram, sāks kritizēt amerikāņus, homoseksuālistus vai ebrejus, tad viņam ir jārēķinās, ka uz viņu vienā brīdī „vārda brīvība” vairs neattieksies (sākumā draudēs, bet pēc tam atradīs iespēju, kā nomainīt redaktoru vai likvidēt attiecīgo preses izdevumu).

Cilvēku vairākums „vārda brīvības” koncepta ietvaros Latvijā var runāt gandrīz ko grib. Šai ziņā vārda brīvība eksistē, tai pat laikā jēga no tā ir visai maza, izņemot apmierinājumu par pašizpausmi un pašizlādi, jo klausītāju loks ir visai ierobežots. Bet arī šo iespēju jau sāk ierobežot, gan noliedzot apšaubīt „okupācijas” „memu”, gan arī ir liela varbūtība, ka arī Latvijā kaut kad tiks ieviests „naida runas” termins un tad ardievu arī šī vārda brīvība (daudzās Rietumvalstīs tas jau ir izdarīts).

„Brīvība” ir īpašs „mems” ar kuru nezinošais pūlis tiek apstulbināts dziļi un pamatīgi. Visi grib brīvību un maz kuram patīk tapt ierobežotam. Katram gribas darīt, ko grib, un reti kurš saprot, ka patiesas brīvības vārdā sevi ir jāierobežo un jālaupa sev zināma brīvība darīt nesaprātīgas un kaitīgas lietas. Tāpat reti kurš saprot, ka civilizācija un normāla sabiedrība vispār nav iespējama bez zināmas brīvības ierobežošanas. Pat vairāk, nevar izaudzināt cilvēku, neierobežojot viņa brīvību ļauties zemākajām tieksmēm (attiecīgi viens no veidiem, kā degradēt cilvēkus, ir dot tiem brīvību ļauties zemiskajam un pat uzspiest „brīvību” bērnu audzināšanā, kā tas plaši pašreiz arī notiek).

Tātad, kad tiek runāts par „brīvību”, būtiski ir saprast, par kādu brīvību un par brīvību kam ir runa. Par humānas sabiedrības brīvību iedzīvotāju vairākumam dzīvot saskaņā ar cilvēcības principiem un netapt apkrāptiem un nekļūt par neliešu agresijas upuriem? Tas ir par tādu brīvību, kas ierobežo cilvēku netikumus un indivīdus, kam tie piemīt. Vai arī runa ir par brīvību katram darīt ko grib, tai skaitā krāpt un blēdīt lētticīgus muļķus un sevi aizsargāt nespējīgos? Tas ir par brīvību neliešiem. Tad nu, lūk, Amerikas propagandētā „brīvība” ir brīvība neliešiem, ļaujot tiem veikt savas nelietības formalizētu likumu ietvaros (ASV ir legalizēta pat korupcija, saucot to par lobēšanu) un atstājot likteņa varā un nolemjot iznīcībai visus sevi neaizsargāt spējīgos. Tas ir sociālais darvinisms vistīrākā formā. Protams, neko tādu nav iespējams iebarot iedzīvotāju vairākumam, neizmantojot manipulatīvu maldināšanu un melus, jo īpaši, ja ir pieredzēta pavisam uz citiem principiem bāzēta sabiedriskā iekārta un brīvība tās ietvaros.

Šādai pseidobrīvībai, jeb visatļautībai amerikāņu propagandisti parasti manipulatīvi pretnostata totālu apspiestību, diktatūru un verdzību (veidojot pseidoizvēli – vai nu, vai nu), pilnībā ignorējot zelta vidusceļu un veselīgo brīvības izpratni.

“Rietumu vērtību” vai “Eiropas vērtību” patiesā mūsdienu nozīme ir neliešu brīvība, mazaprobežota brīvība grēkot, homoseksuālisma un citu izvirtību uzspiešana, vairākuma sabiedrības viedokļa ignorance apvienojumā ar formālu demokrātisko institūtu esamību, pataloģiska komfortorientētība, no morāles atrauts absolutizēts formāls tiesiskums, kā arī ārišķīgs korektums un pozitīvisms apvienojumā ar galēji cietsirdīgu nežēlību, cinismu un vienaldzību.

Mūsdienu Rietumu propagandas daudznozīmības (dubultdomas) principus labi savā darbā „1984” aprakstīja Džordžs Orvels.

Tas tiek slēpts: mūks Mauro Orbini – viduslaiku publicists – par Eiropas vēsturi.

Подтверждением утверждений о том, что история Европы была переписана в интересах Ватикана и правящих романо-германских элит является работа далматского историка Мавро Орбини (1563(?)-1610) «Славянское царство». Орбини был уроженцем Дубровника, принял сан монаха ордена бенедиктинцев. Люди его любили и уважали за мудрость, усердие, добронравие, собранность и самодисциплину.

 

В тот период для мыслящих людей славянского Дубровника одной из актуальных тем было печальное положение Славянского мира. Многие народы утратили свою самостоятельность, утрачивали самобытность. Следуя велению сердца, Мавро Орбини принял решение посвятить свою жизнь созданию энциклопедического труда, посвященного истории славянского рода. Он перерыл массу существовавших в то время источников в монастырях и храмах (католическая церковь в тот период была хранительницей культуры в Европе, сохранив в своих недрах часть предшествующей культуры). Много материалов было найдено в итальянских библиотеках, в том числе в знаменитой библиотеке герцога Урбинского (её основателем был герцог Федериго дей Монтефельтро), которая считалась в тот период одним из величайших хранилищ документов, книг. В специальном здании хранились сотни латинских, греческих, еврейских источников. После смерти Орбини часть этой библиотеки была утеряна, часть попала в архивы Ватикана.

 

Его труды не прошли даром, он обнаружил массу упоминаний о славянах, которые в настоящее время неизвестны широкому кругу русских, славян мира. Так, он включил в свой труд прямые и косвенные цитаты примерно 330 произведений – более 280 он упоминает сам (в предваряющем труд списке), ещё около 50 можно найти в тексте. Интересным моментом опасности для Ватикана, закулисья того времени является тот факт, что труд Орбини через два года после выхода в свет попал в Индекс запрещённых книг.

 

Но труд не канул в Лету, через сотню лет дипломат из Дубровника на службе у Петра Первого -Савва Рагузинский-Владиславич (он ещё известен тем, что в 1705 году привёз русскому царю арапчонка Ибрагима) преподнёс экземпляр «Славянского царства» Петру I. В 1722 году эта книга в сокращённом виде, в переводе Саввы, была издана в Петербурге. Монах Паисий Хилендарский написал на её основе знаменитую «Славяно-болгарскую историю». Использовал работу Орбини и Василий Татищев. В более поздние времена труд Мавро Орбини был незаслуженно предан забвению. Труд Орбини важен для нас тем, что передаёт нам сведения о славянах из источников, которые малоизвестны или вообще утеряны.

 

Во многом работа Орбини подтверждает выводы, которые сделал Ю.Д. Петухов в фундаментальном труде «История русов» и «Дорогами богов». Он считал, что протоиндоевропейцы, индоевропейцы – это русы, протославяне-арии. Современный русский народ – это их прямое продолжение, доказательства этому можно обнаружить в мифологии, антропологии, лингвистике, топонимике, археологии, ДНК-генеалогии и в других смежных с историей науках.

 

Согласно средневековым источникам, которые изучил Мавро Орбини (повторяю, что часть из них безвозвратно утрачена, а другие хранятся в библиотеке Ватикана), славяне воевали почти со всеми народами мира. Они правили Азией, Северной Африкой, занимали большую часть современной Европы. Именно они разрушили Римскую империю. Вошли в современную отредактированную историю как «германские племена» — франки, юты, англы, саксы, вандалы, лангобарды, готы, аланы и пр. Они основали свои королевства по всей Европе: от Северной Африки (вандалы-венеды-венеты) и Испании до Британских островов. Славяне основали почти все королевские и знатнейшие роды Европы, например первый княжеский род современной Франции – династию Меровингов (основатель князь Меровей). Да и сами франки-вранцы – это союз племён воронов-вранцев.

По данным Орбини, Скандинавия также была населена славянами, а нынешние шведы, датчане, норвежцы, исландцы и другие «германо-скандинавские народы» это прямые потомки славян. Их вера в солнечных богов была уничтожена, саги и былины отредактированы, придуманы фактически новые «литературные» языки.

 

Эту и другую информацию, которую скрывает «академический» мир Европы, можно узнать из работы Орбини. Причина понятна – геополитика. Нынешние элиты Европы не могут признать, что собственно европейская история, вплоть до 10-12 веков, это собственно история славян и их войн. Нынешние страны Скандинавии, Австрия, Германия, Италия, Франция, Англия основаны русами-славянами, населявшие эти земли славяне были уничтожены, частично ассимилированы. Это крупнейший в истории человечества геноцид. Их язык, вера уничтожены. И процесс не завершён, ныне идёт ассимиляция Южной Руси и Белой Руси – русских, населяющих эти земли, превращают в украинцев и белорусов, их языки (особенно малоросский диалект единого русского языка) искажают.

Avots:www.detiperuna.ru

viedvars@gmail.com

 

Tā saucamais Maiju kalendārs: īstenība un maldi.

Tā saucamais Maiju kalendārs īstenībā ir pārstrādāts sens ārslāvu kalendārs. Vairāki nopietni zinātnieki un senatnes pētnieki norāda, ka Maiju kalendāra pamatā ir daudz senāks kalendārs – ārslāvu kalendārs, kuru sirmā senatnē uz Amerikas kontinentu atnesuši senā ārslāvu cilts Anti. Par to jau 1993.gadā liecināja Jēlas universitātes profesors Timotejs Snaiders un tālāk apliecināja Kolumbijas universitātes filozofijas profesors Deivids Grunvers u.c.

Senais ārlāvu kalendārs bijis apritē Krievijas impērijā līdz 1700.gadam, kad cars Pēteris I taisījis kalendāra reformas un nepamatoti  izslēdzis no vēstures vairāk kā 5000 gadus!.

Senais kalendārs saucies – Dāriešu Skaitļu dieva Gada Grāmata.

Tas aprakstījis sirmas senatnes notikumus daudzu 10 tūkstošu gadu gājumā un ņēmis laika skaitījumu no dažādiem senatnes ievērojamiem notikumiem. Tā, piem., 13.019. gads no Lielā Apledojuma sākuma, utt.

skat: www.mantsurov.livejournal.com/12615

numerologs: tulkojums, salikums

Bērns un viņa apkārtne (apkārtējie).

           

Bērns, kuram apkārt ir kritika – mācās nosodīt.

Bērns, kuram apkārt ir ņirgāšanās – mācās neuzticēties citiem.

Bērns, kuram apkārt ir naidīgums – mācās cīnīties ar citiem.

Bērns, kuram apkārt ir dusmas un niknums – mācās nodarīt sāpes citiem.

Bērns, kuram apkārt ir neizpratne – mācās neieklausīties citos.

Bērns, kuram apkārt ir viltība un mānīšanās – mācās melot.

Bērns, kuram apkārt ir negodīgums – mācās justies par vainīgu.

Bērns, kuram apkārt ir atbalsts – mācās aizsargāt citus.

Bērns, kuram apkārt ir gaidas un cerības – mācās būt pacietīgs.

Bērns, kuram apkārt ir uzslavas – mācās būt pārliecināts par sevi.

Bērns, kuram apkārt ir godīgums – mācās būt taisnīgs.

Bērns, kuram apkārt ir drošības sajūta – mācās uzticēties citiem.

Bērns, kuram apkārt ir atzinība – mācās cienīt sevi.

Bērns, kuram apkārt ir mīlestība – mācās to dot arī citiem.

Bērns, kuram apkārt ir izvēles tiesības – mācās būt atbildīgs par savu rīcību.

viedvars: tulkojums

Эпоха Лисы (392—2012 г. н. Эры). Pēc Slāvāru kalendāra.

В 10.948 году до нашей эры, с эпохи Девы, начались следующие сутки Сварога, наступил галактический вечер и сознание человечества начало «засыпать». При наступлении галактического вечера произошёл Великий потоп, в котором погибла Атлантида и практически всё население планеты. Более сотни легенд и мифов ходит об этой страшной трагедии у разных народов, а индейцы Америки ведут свой календарь от наступления данных событий – у них на календаре сейчас 13653 год. Сместились магнитные полюса (относительно коры Земли, а не ориентации в космосе). Спастись удалось лишь немногим праведным людям, сохранившим часть древних Ведических Знаний.

С 4468 г. до нашей эры, эпохи Финиста, началась галактическая ночь Сварога, которая длится по настоящее время. Начало ночи Сварога ознаменовалось такими событиями, как прибытие на нашу Землю с тёмной восточтой стороны потомков Адама 3662 до н.э. Так же произошло сильнейшее землетрясение в IV веке до нашей эры, которое привело к знаменитому, описанному даже в библии, потопу и к образованию пролива Басфор и Дардонелы.

В 392 году нашей эры наступила эпоха Лисы (покровительство богини Марены), сопровождающаяся расцветом лжи и обмана, ‒ её символом является крест. Это самое тёмное время, которое наступает всегда перед рассветом. Об этом славяно-арийцы были предупреждены в "Книги мудрости Перуна", в которой Бог Перун дал потаённую мудрость жрецам и старейшинам Родов Святой Расы, как подготовиться к тёмным тяжким временам, когда рукав нашей Свастичной Галактики будет проходить через пространства подвластные силам из тёмных Миров пекла. В это время Светлые Боги перестают посещать свои народы, так как они, в соответствии с законом Небесной Этики, не нарушают границ пространства, подвластного силам тёмных Миров Пекла.

В «Книге Мудрости Перуна» сказано, что многие люди погибнут от металла и огня. На 7 кругов жизни (1008 лет от крещения Руси и до наших дней – 1008+988=1996.gads) окутает тьма земли родов Расы Великой. В индийских источниках указан период тяжёлых времён в 900 лет. Это время войн и упадка Веры Предков, власть над Землёй безраздельно принадлежит Чернобогу и богине Марене.

О наступлении данного лютого времени в книге "Велеса" говорится так: "Множатся там грехи. Нет почёта старцам от юных, и отца не слушают дети, братья бьются между собою, предаются вожделению, предаются тяжким порокам, все смешались сословья, почитают в тех землях мощи и не славят Светлых Богов, отвергают Всевышнего".

Начало Светлых времён, то есть рассвета, начнётся в Священное Лето 7521 от Сотворения Мира в Звёздном Храме (С.М.З.Х.) или в 2012 году от Рождества Христова. У индейцев Майя календарь ночи Сварога тоже заканчивается 22 декабря 2012 года. И как сказано в древних писаниях, нам надо ждать невероятных перемен, связанных с переходом. Теперь остаётся только предположить, что следующим событием, которое нас ждёт, будет грандиозный военный конфликт с возможным применением ядерного оружия или природный катаклизм. А скорее всего и то, и другое, так наступает рассвет – эпоха Волка, санитара природы, под покровительством одного из Прародителей Славяно-Арийцев – Бога Велеса (есть предсказание также в Эдде): "хлынут воды на Землю и очистят её от скверны". Но праведные люди будут предупреждены и спасены нашими Светлыми Богами, и возродится ведическая Вера Предков. Для тёмных людей наступит конец света, а для светлых – конец тьмы, и наступление этих событий может произойти в срок не далее одного круга жизни (144 года).

viedvars: izcēlumi, pasvītrojumi

Vatikāns pret Masoniem un Iluminātiem.

1717. gadā Eiropā – Francijā, Nīderlandē, Itālijā – radīta Masonu (free mason – brīvmūrnieki, Templiešu ordeņa mantinieki) organizācija. Tajā iekļāvušies tā laika ievērojamākie sabiedrības cilvēki – intelektuāļi/zinātnieki.

1776.gadā tiek dibināts Iluminātu ordenis.

1784.gadā Katoļu baznīca Iluminātu ordeni aizliedz. Rakstnieks V.Gēte arī bijis Iluminātu ordeņa biedrs.

1892.gadā Pāvests Levs XIII izdevis Bullu un paziņojis, ka Ilumināti esot Sātanisti.

Masoni dibinājuši ASV 1776.g. No 56 dibināšanas sapulces delegātiem – 50 bijuši Masoni.

Mūsdienu Anglijas Masonu ložas vadītājs – Kentas hercogs (princis Eduards).

Vatikāna rindās arī esot slepeni Masonu biedri.

Vatikāna budžets uz 2013.g. – oficiāli 6 miljardi eiro (neoficiāli tas ir desmitām reižu lielāks). Finansu darījumus veic Vatikāna banka, finansu dokumenti netiek apstrādāti elektroniski. Rotšildi esot bijuši arī Vatikāna baņķieri. Vatikāna Banka taisījusi nelikumīgus finansu darījumus un tas bijis viens no pāvesta Benedikta atkāpšanās iemesliem.

11.02.2013.Vatikāna Svētā Pētera bazilikā iesper zibens.

2006.g.atrasts apokrifs „Jūdas evaņģēlijs”, 2011.g. – „Varnavas evaņģēlijs”.

Īsi pirms atkāpšanās Pāvests Benedikts ticies ar Maltas Ordeņa bruņiniekiem. Viņš bijis pret LGBT pārstāvjiem, mācītājiem sievietēm, aizstāvējis tradicionālās normas. Uzstājies pret finansu oligarhiem un baņķieriem.

Opus Deo ir Vatikāna pretizlūkošanas dienests. Savulaik sekojis kardinālam- masonam Marcinkusam, kas bijis tuvs Jānim Pāvilam I, kurš noindēts pontifikācijas 33.dienā.

Opus Deo rindās oficiāli – 80 000 biedru.

Musolini ir bijis masons.

Vatikāna banka „Ambrosiana”, tās vadītājs Roberto Kalvi savulaik pakārts zem tilta Londonā. Banka - mafijas piedēklis.

Itāļu mafijas, masonu ložas P2 vadītājs bijušais esesietis Ličo Dželli (Licio Gelli) ( itāļu mākslas filma „Astoņkājis” ir saistīta par šo personāžu). Dželli draudzējas ar rakstniekiem Markesu un Koelju. Pašlaik (uz 2013.g.) dzīvo Latīņamerikā, miljardieris, 94 gadu vecs. Pastāv versija, ka viņiem piederot viena no Liktens šķēpa kopijām. Pret viņu cīnījies Opus Deo.

Itālijas premjers Aldo Moro gribējis atmaskot P2 un ielikt valdībā komunistus, pēcāk 1978.g.noslepkavots.

Atentātu pret Jāni Pāvelu II organizējuši slepenie dienesti, arī P2. Pāvests bijis draugos ar CIP direktoru Keisiju.

2009.g. britu Lordu palātā bijis paziņots par 750 000 tonnu nereģistrēta zelta krājumu eksistenci un pēcāk vienā no Skotijas bankām 2013.g.taisīts naudas pārvedums par 15 triljoniem $.

Mūka Malahija pravietojums par beidzamo Vatikāna pavestu esot saistāms ar Pāvestu varas beigām (pāvests Francisko esot beidzamais – 112.pārstāvis).

Kristus patiesā biogrāfija glabājoties Vatikāna bibliotēkā. Pastāv versija, ka Kristum bijusi sieva – Marija Magdalēna - un 2 bērni (Merovingu dinastijas aizsācēji), un tas tiekot slēpts. Merovingi ir valdījuši Francijā 5.-8.gs.

1209.gadā Vatikāns taisa Krusta karagājienu pret katariem un tos iznīcina. Katari esot bijuši Svētā Grāla (Kristus ģenētiskā koda) glabātāji.

Vatikāns arī taisījis Krusta karagājienu pret proslāvu Vendiem/venediem un iznīcinājuši 1147.gadā proslāvu galveno svētnīcu – Arkonas pilsētu, mūsdienu Rjūgenas salā, Vācijas teritorijā, kurā tajā laikā bijusi slāvu apdzīvota. (Arī pret Baltu/āru ciltīm ir bijuši krusta karagājieni).

Eksistē itāļu mūka Mauro Orbinī traktāts (444 lapas, sarakstīts 1601.g.) „Slāvu vēsture”, kurā minēts, ka slāvi esot vecākā civilizācija pasaulē un viduslaikos aizņēmusi visu Eiropu.

Etruski arī esot slāvi. To apliecinājis, tai skaitā, poļu pētnieks Volanskis un sarakstījis grāmatu par Etruskiem, kuru par to gribējuši sadedzināt uz sārta. Vatikānā esot slepena Etrusku ekspozīcijas zāle, kurā nevienu neielaižot.

© REN TV

numerologs: salikums, tulkojums

Oriona sazvērestība.

Ēģiptes piramīdas celtas ap 12.500 gadiem atpakaļ – izvietojums analogs tā laika ORIONA zvaigznājam.

KGB bijis projekts par seno civilizāciju pētīšanu zem nosaukuma Orions.

Līdz 1884. gadam 0. meridiāns gājis caur Pēterburgu, Pulkova.

ASV Mēness kosmosa programmas „Apolons” zīmotnē redzams Oriona zvaigznājs.

1953-54. gadā ASV prezidents Eizenhauers ticies ar citplanētiešu rases pārstāvjiem no Oriona zvaigznāja.

40.000 gadu atpakaļ uz Zemes bijis atomkarš.

Anenerbe atradusi NLO.

Senāk zemei bijušas 3 Lunas.

Mūsdienu civilizācija esot 4. pēc kārtas.

Eksistējis projekts Raduga/Varavīksne (skat. Tesla).

1947.gadā krievi Altajā atraduši NLO.

Amerikāņu NLO Rouzvelā – blefs.

1996.gadā atrasts NLO Arktikā.

skat. www.theorionconspiracy.com

© REN TV

numerologs: salikums, tulkojums

Velesa grāmata: no senatnes līdz mūsdienām.

Tā saucamā Velesa grāmata - seno slāvu rūnu/rūnikas raksti uz koka plāksnēm, sarakstīti VIII-IX gs., iespējamais autors - viedu priesteris Jagaila. Atspoguļo seno ārslāvu vēsturi pirms kristietības.

Piederējusi kņaziem Oļegam un Jaroslavam Gudrajam, kas to nodevis meitai Annai, nākamai Francijas karalienei, kas rūnas izvedusi uz Franciju 1040.g. Nodevusi rūnas glabāšanā Sanlisas abatijai, kur tās apsargājuši speciāli mūki ar Velesa tetovējumu uz rokas.

1789.g., franču revolūcijas laikā, abatija izlaupīta. Daļu no rūnām savācis krievu diplomāts Dubrovskis un izvedis uz Krieviju. Par rūnām interesējušies masoni.

Pēcāk rūnas nonāk pie grāfa Sulikadzes, pēcāk pie muižnieka Nekludova.

1919.g. izlaupītā Nekludova muižā daļu rūnas atrod baltgvardu oficieris Isambeks, pēcāk emigrē. Pēcāk tās parāda rūnu speciālistam Miroļubovam, kas noņem kopijas. Miroļubovs par tām 1941.g. informē Marku Šepelu , kas izrādās Anenerbes darbinieks un pēcāk rūnas pievāc sev.

1955.g.pāris rūnas tiek publicētas Miroļubova žurnālā.

2003.g. divas rūnas uzrodas ASV aukcionā, tiek pārdotas nezināmam pircējam par 5000 000 $.

2012.g.bulgāru izlūks ziņojis, ka rūnas uz ASV izvedis Marks Šepels un atdevis glabāšanai Mormoņu arhīvā.

© REN TV

numerologs: tulkojums, salikums

Nikolā Tesla.

Tesla un Einšteins piedalījušies slepenajā projektā par teleportāciju „Varavīksne” , ASV, 1940 – 1943. gados.

Pēcāk Tesla atteicies no tālākas darbības projektā un neilgi pēc tam cietis autokatastrofā un nokļuvis slimnīcā, kur viņu apmeklējusi prezidenta Rūzvelta sieva, pēc nedēļas miris.

Einšteins turpinājis projektu Filadelfijā ar kuģi „Eldridžs”, kas beidzies ar cilvēku upuriem. Visus materiālus Einšteins iznīcinājis.

© REN TV

numerologs: salikums, tulkojums

Nezināmais karš.

2.pasaules karā pret PSRS bez Vācijas oficiāli karojusi vēl - Rumānija, Slovākija, Somija, Ungārija, Itālija, Horvātija, Bulgārija.

Vafen SS rindās ir bijis absolūti lielākais vairums okupēto valstu nacionālo veidojumu, tai skaitā – ukraiņi, poļi, latvieši un igauņi. Visi devuši zvērestu kalpot Ādolfam Hitleram.

Polijai jau 1934.gadā bijis Neuzbrukšanas līgums ar Hitleru, tāds bijis arī Vācijai ar Lielbritāniju no 1938.gada.

Krievijai šāds līgums ar Vāciju bijis no 1939.gada. Tā saucamo Slepeno protokolu (Molotova-Ribentropa pakta pielikums) oriģināli nav atrasti.

Kara laikā pus miljons franču cīnījušies Hitlera pusē.

Vienīgā Eiropas valsts, kas pretojusies Hitleram – bez PSRS – bijusi Dienvidslāvija.

Pāvests arī sadarbojies ar fašistiem. Pēc kara caur Vatikānu ticis organizēts nacistu bēgšanas plāns.

Čehu, franču, zviedru un amerikāņu ieročus, benzīnu, metālu un rūdu lietojusi arī Vācija.

© REN TV

numerologs: salikums, tulkojums

Maltas pēdas. Pāvels I.

Pāvels I valdījis 4 gadus, 4 mēnešus un 4 dienas. Gribējis Maltas salu pievienot Krievijai (savulaik to prasījuši paši Maltas Ordeņa bruņinieki).

1800.g.briti sagrābj Maltu un līdz 1974. to pārvalda.

Britu admirālis Nelsons gribējis uzbrukt Krievijas flotei Baltijas jūrā 1801.g. Krieviem bijis projekts ar Napoleonu par karagājienu uz Indiju (pret britiem).

Pēteris I bijis Pāvela I vecvectēvs.

1802.g. pret Pāvelu I ar Lielbritānijas atbalstu tiek organizēta sazvērestība. Caru nogalina tā tuvākie padomnieki.

Visas infas par Pāvela iespējamo plānprātību ir blefs. Par sazvērestību zinājis viņa dēls, nākamais Cars Aleksandrs I.

1825.g. cars Nikolajs I apšauj dekabristus, tie visi bijuši masoni/liberāļi.

Caru Aleksandru II 1881.g.nogalina teroristi, visi teroristi tiek sponsorēti no ārienes.

Teroristam Savinkovam, vienam no nākamās Pagaidu valdības locekļiem, savulaik bijusi britu pase.

© REN TV

numerologs: salikums, tulkojums

Ilumināti/masoni.

Latviski – apgaismotāji,

Krieviski – просвещенные,

Latīniski – illuminatus,

Grieķiski – luciferus.

Tie „ņem” cilvēkus caur kārdinājumiem, tai skaitā - sievietes ar kosmētiku un vīriešus caur tieksmi karot, cīnīties.

Maksimāli tiek radītas situācijas, lai parastais cilvēks nedomātu ar savu galvu, bet pieņemtu esošo (proti, caur reklāmu, caur sabiedrisko domu, utt.). Banku kredīti tiek doti ar domu, lai radītu cilvēkos parādu atkarību.

Gandrīz visi ASV prezidenti, banku vadītāji, lielo koncernu īpašnieki ir saistīti ar Iluminātiem. Dauzi no tiem rāda Īpašo zīmi un sveicienā ceļ kreiso roku (pie tam daudzi no tiem ir kreiļi). Kenedijs bijis viens no nedaudzajiem, kas gribējis cīnīties ar Iluminātiem. Uzreiz pēc atentāta Dallasā viņam bijusi paredzēta uzstāšanās pret Iluminātiem (arī prezidents Ā.Linkolns ticis nogalināts, jo centies cīnīties ar finansu magnātiem).

Galvenā masonu atrašanās vieta – Londona.

Nobels un CIP direktors Hūvers arī masoni. Ir foto, kuros 2 pirkstus, „āža simbolu”, rāda – Berluskoni, Klintons un Hilarija, Bušs juniors, Sarkozī, princis Viljams, Jasirs Arafats.

Ilumināti ir seno bibliotēku iznīcinātāji un centušies vairakkārt pārrakstīt vēsturi.

Cilvēkam ir hormons, kas saucas Dopamine un kurš rodas (izstrādājās) no gūtā baudījuma - ēdiens, dzēriens, sekss – proti, „melnie” pārtiku stimulē ar garšas pastiprinātājiem un E; alkoholu un tabaku piesātina ar ingredientiem, kas rada atkarību (alus, vīns, lētais degvīns), puspornogrāfiski seksuālu attiecību klaja propagandēšana masu info.līdzekļos (Holivudas filmas).

Iluminātiem pieder ap 80% no Pasaules ražošanas apjoma (proti, tāpēc ir jāiznīcina nacionālā ražošana).

.

Zobu pastās esošais nātrija ftorīds (kr.фторид натрия, angl.sodium fluoride) ir indīgs!!!.

Pārtiku speciāli piesātina ar garšas piedevu – nātrija glutamātu (E-621).

© REN TV

numerologs: tulkojums, salikums