Ārslāvu Gaismas Grāmata (ВсеЯ СвeтHая Грамота).

Baltās Rases ĀBECE.

-katrā Lietas vārdā (lietvārdā) “dzīvo” Dieva vārds

un līdz pat šim brīdim Visums

ar planētu Midgarde, mūsu Zemi,

“sarunājas” senās Ābeces valodā.

Sensenos laikos mūsu senči kontaktējušies bez vārdiem – TELEPĀTISKI, mentāli veidojot domtēlus. Pēcāk, kad pienāca noliktais laiks, senie Dievi mums – BALTAI ĀRU RASEI – dāvāja šo ĀBECI. Šī Ābece ir pamats visām mūsdienu valodām.

Senā Ārslāvu Ābece tikusi “nolasīta” no Kosmosa aptuveni 40 tūkstošus gadus pirms mūsdienām. Kā līnijveida rakstība tā eksistē apmēram 7,5 tūkstošu gadu. Pirmsākumos Ābece sastāvējusi no vairāk kā tūkstots (!!) zīmēm, kuras apgūt ir bijuši spējīgi tikai IZREDZĒTIE, “tautai” bijuši paredzēti 147 pamatburti/zīmes, beidzamais Ābeces saīsinātais variants saturējis 49 burtus un TĀ saukusies BUKVICA, kas latv. būtu tulkojama kā: Dievišķie Vēstījumi cilvēkam (sava) Mērķa Izzināšanai. Mūsu Baltās rases senčiem TĀ bijusi apritē līdz pat m.ē. I tūkstošgades beigām (mūsdienu Austrumeiropas un Sibīrijas teritorijā), kad, pasakoties diviem Bizantijas mūkiem, pārtapusi - tā saucamajā – 44/43 burtu Kirilicā (baznīcslāvu literālās valodas ābece). Nākamos triecienus senajai Ābecei devis Pēteris I XVIII gs.sāk., pēcāk cars Nikolajs II un punktu melnajam nedarbam pielikuši starptautiskās Aizkulises darboņi boļševiku veidolā XX gs.sāk., un senā Ābece kļuvusi par 33 burtu Alfabētu (tukšu fonēmu a, be, ve, de utt. uzskaitījumu). Mēs – latvieši - beidzamos 300 - 400 gadus lietojam latviskotu (mīkstinātu līdzskaņu, garo patskaņu un divskaņu) Latīņu alfabētu (Livonijas laikos un mūsdienās) un paralēli tikusi lietota arī baznīcslāvu Kirilica (tās pamatus mācīja Krievijas impērijas sākumskolās līdz 1917.g.). Tomēr jāuzsver, ka neskatoties nedz uz kādām burtu izmaiņām, senās skaņas ir saglabātas mūsu ģenētiskajā atmiņā un pakāpeniski var tikt apzinātas un atjaunotas, kaut gan, ne jau vairs pilnā apjomā.

Mūsu senie senči Dievu (vienā no daudzajiem vārdiem) dēvēja par СВЕТОВИТ(u) – burtiski: “ GAISMAS VIJUMS” un arī burti tika uztverti kā Gaismas enerģijas vijumi/pinumi/musturi/raksti. Šai Ābecei bija vairākas unikālas īpatnības: burtu vijumi parādīja energoinformatīvo plūsmu kustību starp dažādiem Esības līmeņiem; katram vārdam bija savs Laika faktors; tekstu rakstīja (un varēja arī lasīt) dažādos virzienos – no kreisās uz labo pusi (kā mūsdienās) un otrādi, arī vertikāli un pa spirālei Saules virzienā, gan arī krusteniski (kā mūsdienu krustvārdu mīklās) un vēl vairākos variantos.

Lai atklātu kāda vārda (lietas, jēdziena, darbības utt.) jēdzienisko nozīmi, ar fonētisko lasīšanu, izpratni vien - nepietiek. Senatnē cilvēki runāja, kontaktējās (arī lasīja) izmantojot domtēlus. Lai saprastu KAUT KĀ būtību, ir jāprot pareizi savienot domtēlus. Jāsaprot, ka savienojas ne jau tikai burti/zilbes/vārdi, bet gan tajos ieliktie domtēli un tālāk tie savienojas ar citiem domtēliem utt.utt. Tā visa rezultātā notiek cilvēka izglītošanās – domtēlu veidošanās. Krievu vārds образование latviski tulkojams arī kā izglītības sistēma/ mācību process/skološana, aizmirstot, ka šis vārds jēdzieniski nozīmē – tēlu (domformu) veidošanu jeb radīšanu. Tad, kad cilvēks iemācās un sāk radīt/veidot domtēlus, viņa smadzenes „pāriet” uz tēlaino (domformu) domāšanas procesu. Līdz 1917.g. visā Krievijas impērijā (tai skaitā daļā mūsdienu Latvijas teritorijas) sākumskolās obligāti tika mācīti senās Bukvicas pamati (kaut gan nepilnīgā veidā) – ar to sākās Izglītības process/ Образование – māka savienot un saprast burtus un vārdus.

Mūsdienu krievu valoda - neskatoties uz visām simtgadu burtu reformām - vēl līdz šim par 30 – 40% ir saglabājusi senās Ārslāvu valodas domtēlu radīšanas mehānismus.

Mūsdienu cilvēkiem - aiz valodu nabadzības un nespējas veidot domtēlus - daudzi smadzeņu procesi ir aizturēti un atrodas latentā stāvoklī. Mūsdienu zinātnieki ir aprēķinājuši, ka cilvēks savu smadzeņu potenciālu izmanto 3-5% apjomā, senatnē šis procents ir bijis daudz lielāks un tam par pamatu bijusi - tēlainās domformu valodas prasme.

Domtēli smadzenēs veidojas saskaņā ar attiecīgu skaņas frekvences (viļņu) garumu, kuru „nes” senās tēlainās valodas burts/domtēls. Savienojot 2 burtus, rodas jauns domtēls/hologramma, savienojot citus burtus – cits domtēls utt., līdz bezgalībai.

Senās valodas/runas tēlu veidošanai izmantoja daudzus vārdus-sinonīmus, jo smadzeņu uzdevums ir „ uzrakstīt” jebkura vārda, lietas, jēdziena utt. hologrammu. Neskatoties uz mūsdienu daudzo valodu dažādību, cilvēka smadzenes turpina darboties hologrāfiski – rada telpiskus domtēlus – kaut vai savu smadzeņu pusložu starpā. Pēc daudzu zinātnieku atzinumiem, neskatoties uz tautībām, Baltās rases cilvēku smadzeņu puslodes turpina „sarunāties” senajā ĀRSLĀVU valodā. Tas ir kārtējais pierādījums tam, ka Baltais cilvēks ir cēlies no vienas kopējas dzimtas.

Un tagad tas, kas saglabājies mūsu ģenētiskajā atmiņā (tulkojot pēc Bukvicas burtiem):

vārdu Грамота sadalām šādi: Г-ра-мот(а), zilbe “мот” ir sākums vārdam мотать, latv. : tīt, pīt, vīt; vārds Г-ра- мотать latv. nozīmē: plūsmas-Gaisma-tīt/pīt/vīt, proti – GAISMAS PLŪSMU TĪŠANA.

Un tagad skatām analogos latviešu vārdus RAKSTĪT, RAKSTĪŠANA un sadalām šādi:

Ra-K-S-tīt (-tīšana): Gaisma-telpisks/apjomīgs-plūsmas, proti – GAISMAS TELPISKU PLŪSMU TĪŠANA. Praktiski identiski vārdu jēdzieniskie skaidrojumi divās dažadās mūsdienu valodās, parādot senās Ārslāviskās valodas kopību sirmā senatnē! Jāpiebilst, ka senie Bukvicas burti G (glagol) un C (slovo) (mūsdienu latv.burts S) - abi ir tulkojami arī kā plūsmas.

Mēģiniet ieklausīties savas DZIMTAS senajā ģenētiskajā atmiņā! Starp citu, senatnē izsaukuma zīme (!) - viens no burta “i” paveidiem - arī bija burts un nesa jēdzienisku nozīmi.

viedvars (Ivars Ozoliņš)

altarusa.blogspot.com

avots: drevoroda.ru