SVARAGA aplis/ritums/cikls. Senais VĒDISKAIS kalendārs.

1.daļa.

Šobrīd - uz 2015.g. (pēc Gregoriāņu stila) - rit 7523.gads pēc senā VĒDISKĀ ĀRSLĀVU KALENDĀRA. Vārds kalendārs tulkojams no senās ārslāvu valodas kā Dievu dāvana. Senais kalendārs balstījās uz 16-reizīgo vēdisko skaitīšanas sistēmu un dalīja laika vienības/ritumu, tai skaitā, 144 gadu ciklos. Mūsdienās gadu cikls tiek skaitīts gadsimtos, proti, 100-gadēs. Senajā kalendārā laiku skaitīšanas atskaite sākas ar kādu noteiktu, sevišķi svarīgu notikumu senatnē, beidzamais šāds senlaiku notikums bija MIERA NOSLĒGŠANA ZVAIGŽŅU TEMPLĪ (skat. zemāk). Pēc vēdiskā kalendāra 5508.gads ir mūsu ēras 1.gads.

Senatnē VIENĀ GADĀ, kas saucās Л+burts jatj+ЕТО - latv.ĻIETO - bijuši 9 mēneši, mēnesī 40/41 diena, nedēļā 9 dienas, diennaktī 16 stundas un stunda dalījusies 144 daļās. Diennakts sākums ticis skaitīts no pl.18.00. Gads ildzis 365/366 dienas. Jāuzsver, ka pirms kosmiskās katastrofas, kas notikusi ap13000 pirms mūsdienām, ir bijis cits laika ritējums, domājams, ka 360 dienas vienā gadā.

Mūsdienās (sākot ar mūsu ēru) mēnešu skaitu pagarināja līdz 12, tai skaitā 2 mēneši tika ieviesti, lai godinātu ambiciozos Romas impērijas imperatorus Juliānu un Augustīnu – attiecīgi ieviesti mēneši - jūlijs un augusts. Mūsdienās diennakts sākas pulkst. 00.00. Jautājums – kāpēc? Mūsdienās stundas dalījumam 60 minūtēs par pamatu ņemta seno Šumeru 60-reizīgā skaitīšanas sistēma : 1 stunda=60 min. Un atkal jautājums – kāpēc? Sendienās vārds nedēļa - неделя - ir nozīmējis „neko nedarīt (не-делать)”. Tā saukusies nedēļas 9.diena, kas bijusi brīvdiena.

45.g.p.m.ē. Romas impērijā tika ieviests, tā saucamais, Juliāna kalendārs, kurā gadu ritējums tika skaitīts no tā saucamās Pasaules radīšanas. 1582.g. tika ieviests, tā saucamais, Gregoriāņa kalendārs, kurā laika ritējums tika skaitīts no Kristus dzimšanas, šajā sistēmā mēs dzīvojam vēl līdz šim. Jāatgādina, ka mūsdienu zinātnieki ir noteikuši šī kalendāra kļūdu par 7-8 gadiem, proti, Kristus dzimšana būtu attiecināma ar 7-8 gadu atstarpi pirms, tā saucamās, mūsu ēras.

Ar senās Krievzemes kristīšanu mūsu ēras X gs. beigās - tur sāka ieviesties Juliāna kalendārs, kurā laika ritējums tika skaitīts no, tā saucamās, Pasaules radīšanas, piesavinoties un nepareizi iztulkojot seno vēdisko tradīciju, proti - kā jau minēts - senatnē par laika skatīšanas atskaites punktiem tika ņemti seni nozīmīgi pagātnes notikumi - beidzamais šāds moments, Vēdiskajā senatnē, bija saistīts ar miera līguma noslēgšanu starp senajiem ārslāviem un tiem, ko mūsdienās godā par ķīniešiem, un tas saucās – СОТВОРЕНИЕ МИРА ЗВЁЗДНОМ ХРАМЕ (CMЗX), proti, MIERA NOSLĒGŠANA ZVAIGŽŅU TEMPLĪ (MNZT) - un šobrīd rit 7523.gads no šī notikuma. Tā kā senatnē vārdam MIP bija vairākas nozīmes - gan MIERS, gan PASAULE - tie, kas ieviesa Juliāna kalendāru, šo faktu iztulkoja kā Pasaules radīšanas akts un nobeiguma daļu, kas nozīmēja vienu no senā gada nosaukumiem: Zvaigžņu Templis – vispār atmeta, un tā radās „jauna” gadu skaitīšanas atskaite NO PASAULES RADĪŠANAS – 5508. gads. Šī skaitīšanas sistēma Krievzemē saglabājās līdz boļševiku apvērsumam, kad pilnībā pārgāja uz Gregoriāņu kalendāru 1918.gadā. Jāatgādina, ka tam, ko mēs mūsdienās saucam par PASAULI - ir vismaz 600 000 gadu! Vēl jāuzsver, ka imperators Pēteris I seno laiku skaitīšanas sistēmu salauza 1699. gadā, kad izdeva dekrētu par laiku skaitīšanas maiņu no 1700.gada, ieviešot Gregoriāņu kalendāru, kur laiku atskaite sākās ar Kristus dzimšanu (tauta saglabāja arī veco tradīciju un līdz 1918.gadam eksistēja divas laiku skaitīšanas sistēmas Krievijas impērijā, kurā mitinājās arī mūsu senči). Turpinājums sekos.

viedvars