SVARAGA
aplis/ritums/cikls. Senais VĒDISKAIS kalendārs.
1.daļa.
Šobrīd - uz
2015.g. (pēc Gregoriāņu stila) - rit 7523.gads pēc senā VĒDISKĀ
ĀRSLĀVU KALENDĀRA. Vārds kalendārs tulkojams no senās ārslāvu
valodas kā Dievu dāvana. Senais kalendārs balstījās uz
16-reizīgo vēdisko skaitīšanas sistēmu un dalīja laika
vienības/ritumu, tai skaitā, 144 gadu ciklos. Mūsdienās gadu
cikls tiek skaitīts gadsimtos, proti, 100-gadēs. Senajā kalendārā
laiku skaitīšanas atskaite sākas ar kādu noteiktu, sevišķi
svarīgu notikumu senatnē, beidzamais šāds senlaiku notikums bija
MIERA NOSLĒGŠANA ZVAIGŽŅU TEMPLĪ (skat. zemāk). Pēc vēdiskā
kalendāra 5508.gads ir mūsu ēras 1.gads.
Senatnē VIENĀ
GADĀ, kas saucās Л+burts
jatj+ЕТО -
latv.ĻIETO - bijuši 9 mēneši, mēnesī 40/41 diena, nedēļā 9
dienas, diennaktī 16 stundas un stunda dalījusies 144 daļās.
Diennakts sākums ticis skaitīts no pl.18.00. Gads ildzis 365/366
dienas. Jāuzsver, ka pirms kosmiskās katastrofas, kas notikusi
ap13000 pirms mūsdienām, ir bijis cits laika ritējums, domājams,
ka 360 dienas vienā gadā.
Mūsdienās (sākot
ar mūsu ēru) mēnešu skaitu pagarināja līdz 12, tai skaitā 2
mēneši tika ieviesti, lai godinātu ambiciozos Romas impērijas
imperatorus Juliānu un Augustīnu – attiecīgi ieviesti mēneši -
jūlijs un augusts. Mūsdienās diennakts sākas pulkst. 00.00.
Jautājums – kāpēc? Mūsdienās stundas dalījumam 60 minūtēs
par pamatu ņemta seno Šumeru 60-reizīgā skaitīšanas sistēma :
1 stunda=60 min. Un atkal jautājums – kāpēc? Sendienās vārds
nedēļa - неделя - ir nozīmējis „neko nedarīt
(не-делать)”. Tā saukusies nedēļas 9.diena, kas bijusi
brīvdiena.
45.g.p.m.ē. Romas
impērijā tika ieviests, tā saucamais, Juliāna kalendārs, kurā
gadu ritējums tika skaitīts no tā saucamās Pasaules radīšanas.
1582.g. tika ieviests, tā saucamais, Gregoriāņa kalendārs, kurā
laika ritējums tika skaitīts no Kristus dzimšanas, šajā sistēmā
mēs dzīvojam vēl līdz šim. Jāatgādina, ka mūsdienu zinātnieki
ir noteikuši šī kalendāra kļūdu par 7-8 gadiem, proti, Kristus
dzimšana būtu attiecināma ar 7-8 gadu atstarpi pirms, tā
saucamās, mūsu ēras.
Ar senās
Krievzemes kristīšanu mūsu ēras X gs. beigās - tur sāka
ieviesties Juliāna kalendārs, kurā laika ritējums tika skaitīts
no, tā saucamās, Pasaules radīšanas, piesavinoties un nepareizi
iztulkojot seno vēdisko tradīciju, proti - kā jau minēts -
senatnē par laika skatīšanas atskaites punktiem tika ņemti seni
nozīmīgi pagātnes notikumi - beidzamais šāds moments, Vēdiskajā
senatnē, bija saistīts ar miera līguma noslēgšanu starp senajiem
ārslāviem un tiem, ko mūsdienās godā par ķīniešiem, un tas
saucās – СОТВОРЕНИЕ МИРА ЗВЁЗДНОМ ХРАМЕ
(CMЗX), proti, MIERA NOSLĒGŠANA ZVAIGŽŅU TEMPLĪ (MNZT) - un
šobrīd rit 7523.gads no šī notikuma. Tā kā senatnē vārdam MIP
bija vairākas nozīmes - gan MIERS, gan PASAULE - tie,
kas ieviesa Juliāna kalendāru, šo faktu iztulkoja kā Pasaules
radīšanas akts un nobeiguma daļu, kas nozīmēja vienu no senā
gada nosaukumiem: Zvaigžņu Templis – vispār atmeta, un tā radās
„jauna” gadu skaitīšanas atskaite NO PASAULES RADĪŠANAS –
5508. gads. Šī skaitīšanas sistēma Krievzemē saglabājās līdz
boļševiku apvērsumam, kad pilnībā pārgāja uz Gregoriāņu
kalendāru 1918.gadā. Jāatgādina, ka tam, ko mēs mūsdienās
saucam par PASAULI - ir vismaz 600 000 gadu! Vēl
jāuzsver, ka imperators Pēteris I seno laiku skaitīšanas sistēmu
salauza 1699. gadā, kad izdeva dekrētu par laiku skaitīšanas
maiņu no 1700.gada, ieviešot Gregoriāņu kalendāru, kur laiku
atskaite sākās ar Kristus dzimšanu (tauta saglabāja arī veco
tradīciju un līdz 1918.gadam eksistēja divas laiku skaitīšanas
sistēmas Krievijas impērijā, kurā mitinājās arī mūsu senči).
Turpinājums sekos.
viedvars