Krievijas impērijas zelts. Kas un kā to izlietoja?

Pirms I pasaules kara Krievijai bijusi vislielākā zelta ieguve pasaulē.

Zelta rezerve - 1 miljards 500 miljoni (4000 tonnas) zelta rubļu apmērā.

Kara sākumā zelts no Pēterburgas ticis pārvests uz Ņižņijnovgorodu un Kazaņu. Balto ģenerālis Kapels uzbrucis Kazaņai 1918.gadā un daļu zelta ieguvis. Tajā laikā Kazaņu un zelta krājumus aizstāvējis sarkanais ģenerālis, latvietis Jukums Vācietis un daļu zelta nosargājis un atdevis boļševikiem. Kapels zeltu aizvedis uz Samāru, tad uz Ufu, pēcāk uz Omsku pie Kolčaka.

Pastāv versija, ka Kolčaks ir bijis masonu kalpībā. Kolčakam Irkutskā bijuši 52 vagoni zelta.

Pēc Kolčaka sakāves čehu leģionāri daļu zeltu (405 miljonu zelta rubļu apmērā) atdevuši boļševikiem, bet ap 50 miljoniem pievākuši sev;

pēc atgriešanās Čehijā izveidojuši banku „Leģionārs” un Čehijā sācies krass ekonomisks uzplaukums.

Arī Trockis centies savākt zeltu. 20 gadu beigās viņš noslēdzis fiktīvu darījumu ar zviedriem un angļiem par neesošu vilcienu iegādi 200 miljonu rubļu apmērā.

Zeltu izlaupījis arī atamans Semjonovs, izlaupījis ap 50 tonnām, sponsorējis baronu Ungernu Mongolijā.

1945.g. Semjonovs izdots PSRS un nošauts. Daļa no zelta nonākusi arī Japānas rokās.

Arī FRS (Federālā Rezerves Sistēma ASV) bijis zelts no Krievijas impērijas.

© REN TV

numerologs: tulkojums, salikums